Kultūras ministrijas Mediju politikas konsultatīvā padome 2020. gada 27. augusta sēdē diskutēja par Finanšu ministrijas priekšlikumu, kas paredz ar 2021. gadu no likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izslēgt autoratlīdzību saņēmēju speciālo valsts sociālās apdrošināšanas režīmu.
Padomes sēdē secināts, ka plānotais regulējums būtiski skar arī mediju nozari un ka, iesaistot šo nozari, būtu jārisina pastāvošā sociālā apdrošināšanas režīma efektīvāka piemērošana, nevis jāievieš pilnīga autoratlīdzību saņēmēju izslēgšana no tā. Lai gan mediju nozarē ir novērojama prakse, ka žurnālisti un citi satura veidošanā iesaistītie netiek nodarbināti pamatojoties uz pušu noslēgtiem darba līgumiem, bet tiek piemērotas citas formas, piemēram, uzņēmuma līgumi, autoratlīdzību līgumi u.c., kas faktiski neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām tiesisko attiecību pazīmēm, pastāv arī gadījumi, kuros žurnālisti atbilstoši režīma būtībai izpilda gabaldarbus. Līdz ar to ir jāpanāk darba ņēmēju nodarbināšana atbilstoši tai formai, kādu nosaka faktiskajai situācijai piemērojamie tiesību akti, izskaužot nepamatoto autoratlīdzību saņēmēju speciālo valsts sociālās apdrošināšanas režīma piemērošanu.
Tāpat Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē tika konstatēts, ka autoratlīdzību saņēmēju speciālā valsts sociālās apdrošināšanas režīma izslēgšana no normatīvajiem aktiem per se neuzlabos žurnālistu sociālo drošību. Minētais pamatojams ar mediju uzņēmumu negatīvajiem finanšu rādītājiem, it īpaši, ievērojot Covid-19 radīto ietekmi. Proti, mediju uzņēmumi nav spējīgi absorbēt darbaspēka izmaksas, kas tiktu palielinātas ar piedāvātajām izmaiņām. Turklāt attiecībā uz izmaiņām autoratlīdzību saņēmēju speciālo valsts sociālās apdrošināšanas režīmā nav sniegts jebkāds izvērtējums par izmaiņu ietekmi uz valsts budžetu, kā arī uz žurnālistiem un satura veidošanā iesaistītajiem autoratlīdzību saņēmējiem un Latvijas mediju vidi kopumā.
Mediju politikas konsultatīvās padomes mediju nozares pārstāvji vienoti izteica nostāju, ka šāds būtiskas tiesiskās izmaiņas nedrīkst paredzēt tik strauji, tas ir, no 2021. gada, un šādu regulējumu jāizstrādā pieaicinot visu to nozaru pārstāvjus, kurus būtiski skartu attiecīgās izmaiņas, tostarp mediju nozari.
Mediju politikas konsultatīvās padomes locekļi:
Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga
Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne
Latvijas Radio valdes locekle programmu attīstības jautājumos Sanita Dika – Bokmeldere
Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa
Biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore Dace Kotzeva
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš
Latvijas Televīzijas ziņu un informatīvo raidījumu satura redaktore Vikija Valdmane – Rozenberga
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Līva Brice
Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis
Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne Agnese Dāvidsone
Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centra vadītāja Sabīne Sīle – Eglīte
Latvijas Žurnālistu savienības valdes loceklis Imants Liepiņš
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Ilze Pelša