Ceturtdien, 2024. gada 22. augustā, plkst. 13.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) aicina žurnālistus uz mediju pastaigu Andra Eglīša līdz šim apjomīgākajā personālizstādē. “Izstāde. Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi” piedāvās atskatīsies uz mākslinieka 25 gadus ilgā glezniecības procesa atklājumiem.
Andris Eglītis ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem gleznotājiem, kurš paralēli strādā ar instalāciju, tēlniecību un būvēšanu. “Izstāde”, kas no š.g. 24. augusta līdz 3. novembrim norisināsies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), ir Eglīša un viņa domubiedru kolektīvi īstenots notikums, kurā vienkopus atrodami mākslinieka jaundarbi, gleznas no agrākiem cikliem, instalācijas un būvējumi, ietverot glezniecības procesa dokumentāciju un laikabiedru mākslas darbus.
Projekta procesuālā daļa iekļaus daudzveidīgu pasākumu programmu, kurā paredzēts, piemēram, iepazīstināt ar vācu filozofa Martina Heidegera lekcijas “Būvēt, mājot, domāt” tulkojuma prezentāciju un diskusiju par vīrišķīgu mākslu feminisma laikmetā.
Mediju pastaigā, kurā būs iespējams arī malkot tēju no mākslinieces Alises Kiampo performances, piedalīsies:
- Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore;
- Andris Eglītis, mākslinieks, projekta koncepta līdzautors – stāstīs par unikālo izstādes ideju, kas atklāj gan glezniecības “procesu”, gan “iznākumu”;
- Aleksejs Beļeckis, izstādes kurators, koncepta līdzautors – sniegs ieskatu projekta iecerē;
- Agnese Krivade, izstādes publiskās programmas kuratore – raksturos pavadošos pasākumus un norises;
- Kitija Vasiļjeva, projekta radošā producente, izstādes idejas līdzautore;
- Liene Pavlovska, telpas māksliniece;
- Marija Luīze Meļķe, viena no “Savvaļas” māksliniecēm.
Pēc ievadvārdiem klātesošie tiks aicināti aplūkot izstādi izvērstā ekskursijā kopā ar mākslinieku Andri Eglīti un viņa komandu, kas palīdzēs izzināt autora iedvesmas avotus un radošo procesu. Pastaigas laikā žurnālisti varēs uzdot jautājumus, fotografēt un filmēt. Noslēgumā būs iespēja individuāli intervēt projekta īstenošanā iesaistītās personas.
Lai vienotos par interviju norisi citā dienā, lūgums sazināties ar Martu Krivadi pa e-pastu marta.krivade@gmail.com.
Par izstādi
Andris Eglītis ir viens no savas paaudzes ievērojamākajiem Latvijas gleznotājiem, kurš strādā arī ar instalāciju, tēlniecību un būvēšanu. Viņa glezniecība nedemonstrē un nereprezentē – tā pēta cilvēku un dabu to pirmshierarhiskajās attiecībās. Mākslinieka skatiens izvairās no tēlu antropocentriska vērtējuma un materiāla izvēlē paļaujas uz sajūtām, ne prāta apsvērumiem.
Iespējams, būtiskākais autora glezniecībā ir interese par krāsas vieliskumu. Eglītis neuztver krāsu tikai kā toni – viņš klausās tās stāstā un piešķir tai balsi, gleznojot ciešā sadarbībā ar visu, kas ir apkārt. Gleznojot dabu, mākslinieks piedāvā tai būt klātesošai radošajā procesā – dubļi vai aļģes, kurus Andris Eglītis iesaista kompozīcijā, pārtop par glezniecības dalībniekiem. Šī dziļā ieklausīšanās vidē un atteikšanās no tās estētiskā vērtējuma ļauj viņam ieskatīties ainavas pašā būtībā. Iestājoties par gleznotāja un gleznojamās vides vienotību, Andris Eglītis panāk varbūt radikālāko ainavas glezniecības formu.
“Izstāde”, tāpat kā Eglīša iniciētā brīvdabas mākslas telpa “Savvaļa”, ir konstruēta kā viņa glezniecības procesa attēls, ietverot trīs atšķirīgas šķautnes: gleznotāja vērojums, sadarbība ar dabas spēkiem un materiāliem, kolektīvu situāciju ierosināšana. “Savvaļā” nemitīgi notiekošie sadarbības formu meklējumi ar dažādu žanru Latvijas un ārzemju māksliniekiem vērsti ne tik daudz uz kopdarbu radīšanu, cik uz neatkarīgu darbošanos kopīgā teritorijā. “Izstādes” sagatavošana ir līdzīgs kolektīvs eksperiments, kuram ir kopīgs mērķis, bet ir pietiekami daudz brīvības katra iesaistītā radošajām izvēlēm. Te vienlīdz svarīga ir gan pati izstāde – Rietumu kultūrā iecienīts formāts specifiskas telpiskās pieredzes iegūšanai, gan tās tapšanas process – ekosistēmas un kolektīvas apziņas rašanās.
“Izstādes” formu un saturu veidojis plašs iesaistīto cilvēku un atlasīto mākslas objektu sastāvs: Andra Eglīša jaundarbi apvienojas sarunā ar agrākos laikos īstenotiem gleznu cikliem un vairāku citu projekta dalībnieku darbiem. Ekspozīcijas pamatā ir apjomīgais gleznu cikls “Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi” (aizsākts 2010. gadā) un “Cauri tumsai” (aizsākts 2022. gadā), ko papildina darbi no cikliem “Lietu kārtība” (2009), “Zemesdarbi” (2011), “Specifiskais haoss” (2012), “Netīrais modernisms” (2014), “Iespējama vieta” (2014), “Saknes un plastmasa” (2016), “Refleksijas” (2020). Paralēli tiek rādītas Eglīša veidotu un kopveidotu tēlniecisku un arhitektonisku būvējumu jaunas interpretācijas (instalācija no izstādes “ArtBrussels” (2019), “Rotaļlaukums savas mirstības pieņemšanai” (2019), “Fragments Nr. 2” (2021), “Pelēkā kuba” prototips (2022)).
Vēl muzejā apmeklētājs atradīs Andra Eglīša “Fascinācijas vārdnīcu” – dažādu priekšmetu kolekciju ar glezniecisku potenciālu, kā arī instalācijas, kuru veidošanā izmantotie materiāli iepriekš piedalījušies citu mākslas darbu tapšanā. Piemēram, saplākšņa grīda, uz kuras redzamas gleznošanas procesa pēdas, būvēta īpaši Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” (LNOB, 2023) lielformāta gleznu radīšanai. Viena no “Hamletam” tapušajām kompozīcijām aplūkojama LNMM 3. stāva vestibilā, piedāvājot pirmoreiz tuvplānā iegremdēties skatuves glezniecības mērogā.
Izstādi rīko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbība ar laikmetīgās kultūras notikumu radošo producenti Kitiju Vasiļjevu.
Par mākslinieku
Andris Eglītis dzimis 1981. gadā, dzīvo un strādā Rīgā un “Savvaļā”. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, papildinājis zināšanas Mančestras Metropolitēna universitātē, I. J. Repina Pēterburgas Valsts mākslas institūtā, Augstākajā tēlotājmākslas institūtā HISK Gentē. No 2008. līdz 2017. gadam pasniedzis glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedrā un turpmākos divus gadus bijis tās vadītājs.
Kopš 2008. gada Andris Eglītis sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes Latvijā, Beļģijā, Lietuvā, Vācijā, kā arī piedalījies vairāk nekā 30 nozīmīgās grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Itālijā, Francijā, Beļģijā, Indijā, Vācijā, ASV, Austrijā un citur. Par ciklu “Zemesdarbi” 2013. gadā mākslinieks saņēmis Purvīša balvu, 2015. gadā pārstāvējis Latviju 56. Venēcijas mākslas biennālē (darbs “Paduse” (“Armpit”), kopā ar Katrīnu Neiburgu).
Andris Eglītis veidojis scenogrāfijas teātra izrādēm un operām, veicis pasūtījuma gleznojumus Latvijas Valsts prezidenta pils Svētku zāles griestiem (2020) un Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves dzelzs priekškaram (2023). 2020. gadā savas darbnīcas teritorijā Drustu pagastā kopā ar domubiedru grupu dibinājis brīvdabas mākslas telpu “Savvaļa” un ir viens no tās vadītājiem.
Teksts: Aleksejs Beļeckis
Izstādes dalībnieki:
Sandijs Ruļuks, Alise Kiampo, Inga Meldere, Laimdota Malle, Jānis Mitrēvics, Maybe May Be (Elīza Elizabete Ramza, Rūdolfs Štāmers), Sabīne Vernere, Marija Luīze Meļķe, Henriks Eliass Zēgners, Elīna Vītola, Flo Kasearu, Alīse Vorobeja, Agnese Krivade, Oto Holgers Ozoliņš, Elīna Silova, Aleksejs Beļeckis, Katrīna Eglīte, Maksims Šenteļevs, Jānis Blanks, Dāvis Ozols, Andris Eglītis, Aleksandrs Breže
Izstādi atbalsta:
Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, privātie atbalstītāji
Izstādes kurators:
Aleksejs Beļeckis
Radošā producente:
Kitija Vasiļjeva, laikmetīgās kultūras notikumu radošā producente
Asociētā kuratore, publiskā programma:
Agnese Krivade
Kuratoriālais atbalsts:
Jonatans Habibs Enkvists (Jonatan Habib Engqvist, Zviedrija),
Jaceks Sosnovskis (Jacek Sosnowski, Polija)
Telpas iekārtojums:
Andris Eglītis sadarbībā ar Lieni Pavlovsku un Alekseju Beļecki
Mākslas tehniķi, izstādes uzbūve:
Oto Holgers Ozoliņš, Tils Zigmunds Ozoliņš, Augusts Eglītis, Katrīna Eglīte, Alise Builevica,
Mārtiņš Sarvuts un LNMM komanda
Gaismu dizains:
Romāns Medvedevs, Agnese Mirovska / “Gaismu cehs”
Vizuālā identitāte, grafiskais dizains:
Una Grants
Restauratores:
Rēzija Zēgnere, Maija Tirzīte
Izstādes koordinatores:
Ieva Kalnača, Projektu vadības nodaļas vadītāja / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: +371 67716123, E: Ieva.Kalnaca@lnmm.lv
Katrīna Vastlāve, izstāžu komunikācijas speciāliste / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: +371 67716103, E: Katrina.Vastlave@lnmm.lv
Izglītības programma:
Kitija Vasiļjeva
Elza Ēķe, izglītības programmu kuratore / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Izstādes komunikācija:
Marta Krivade un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
INTERNETA RESURSI:
www.lnmm.lv
FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
X: @LNMM_muzejs
INSTAGRAM: @makslasmuzejs
YOUTUBE: MĀKSLAS MUZEJI / LNMMvideos
#lnmm
#MansMuzejs
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
DARBA LAIKS:
Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10.00–18.00, kase 10.00–17.30
Piektdienās 10.00–20.00, kase 10.00–19.30
Sestdienās, svētdienās 10.00–17.00, kase 10.00–16.30
Pirmdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.
BIĻEŠU CENAS:
NB! Spēkā līdz 01.09.2024. (ar šo biļeti ir iespējams apskatīt visu muzeju)
Apmeklētājiem grupā, kurā ir vismaz 10 personas (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Pieaugušie: 8,00 EUR
Studenti, pensionāri: 4,50 EUR
Skolēni: 3,50 EUR
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 5,00–7,00 EUR
Gada biļetes īpašniekiem izstādes apskate bez maksas.
Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (uzrādot apliecību); bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I un II grupas invaliditāti (uzrādot invaliditātes apliecību); vienai personai, kas pavada bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I grupas invaliditāti; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem (uzrādot apliecību); Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentiem (uzrādot apliecību); profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, arhitektūru, restaurāciju, mācību vai studiju procesa ietvaros (vismaz dienu iepriekš iesniedzot rakstveida izglītības iestādes iesniegumu muzeja direktoram); Latvijas muzeju darbiniekiem (uzrādot apliecību); Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem (uzrādot biedra karti); Latvijas Mākslinieku savienības biedriem (uzrādot apliecību); LNMM Drauga kartes īpašniekiem (uzrādot karti un personu apliecinošu dokumentu); plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā (uzrādot preses karti); grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (pedagogam vai gidam); Ukrainas civiliedzīvotājiem (uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs); ikgadējās starptautiskās akcijas “Muzeju nakts” laikā no plkst. 19.00; visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.
Preses materiālu sagatavoja:
Nataļja Sujunšalijeva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Preses centra vadītāja
T: +371 67357527
GSM: +371 26593495
E: pr.service@lnmm.lv
I: www.lnmm.lv
Twitter: www.twitter.com/lnmm_muzejs