18. aprīlī plkst. 17.30 interesenti aicināti uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju Brīvības bulvārī 32, kur notiks vēsturnieka Mārtiņa Mintaura lekcija “Pieminekļu valde (1923–1944): arhitektūras mantojums un mantinieki”.
Arhitektūras pieminekļi līdzās arheoloģijas un etnogrāfijas pieminekļiem veidoja skaita ziņā lielāko valsts aizsardzībā esošo pieminekļu grupu. Attieksme pret vēsturiskajām celtnēm Latvijā starpkaru periodā bija dažāda – visupirms jau tādēļ, ka šīs ēkas pārstāvēja dažādi vērtētus Latvijas vēstures laikmetus. Kultūras mantojuma izpratni ietekmēja arī politisko režīmu maiņa Latvijā 1934., 1940. un 1941. gadā. Pieminekļu valde darbojās laikā, kad saglabāt neitrālu attieksmi pret arhitektūras mantojumu šķita gandrīz neiespējami. Ko Pieminekļu valde paveica arhitektūras pieminekļu apzināšanā, aizsardzībā un popularizēšanā, to varēs uzzināt šajā lekcijā.
2023. gadā aprit 100 gadi kopš Izglītības ministrijas paspārnē izveidoja speciālu kultūras pieminekļu aizsardzības institūciju – Pieminekļu valdi. Tās uzdevums 20. gs. 20.–30. gados bija pētīt, aizsargāt un kopt Latvijas kultūras mantojumu – arheoloģiskās senvietas, arhitektūras, etnogrāfijas, mākslas un vēstures pieminekļus, arhīvus un kolekcijas. Pieminekļu valde radīja pamatu kultūras pieminekļu aizsardzības, apzināšanas un pārvaldības darbam, kas tika turpināts arī vēlākajās desmitgadēs.
Pieminekļu valdes arheoloģiskās, arhitektoniskās un etnogrāfiskās ekspedīcijas atkarībā no piešķirtā finansējuma un izvirzītajām darbu prioritātēm plānveidīgi tika organizētas katru vasaru no 1924. līdz 1944. gadam.
Pieminekļu valdes rīkoto ekspedīciju laikā kopumā uzņemts vairāk nekā 53 000 fotonegatīvu, kas mūsdienās tiek plaši izmantoti kā spilgtas laikmeta liecības par Latvijas kultūrvēsturisko telpu 20. gadsimta pirmajā pusē. 1924.–1931. gada ekspedīcijās tapušo fotonegatīvu kolekcija mūsdienās ir iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
Pēc Pieminekļu valdes iniciatīvas tika izveidots arī Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs un uzsākti Rundāles pils atjaunošanas darbi, veikti pētījumi atsevišķos viduslaiku arhitektūras objektos. Pieminekļu valdes speciālisti gadu gaitā gan paši devās stažēties ārpus Latvijas, gan uzņēma apjomīgu ārvalstu viesu skaitu, organizējot seminārus un konferences.
Līdz ar Sarkanās armijas atkārtotu ienākšanu Rīgā 1944. gada oktobrī, Pieminekļu valde savu darbību izbeidza.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir viens no lielākajiem Pieminekļu valdes savākto materiālu glabātājiem – kopskaitā muzeja krājumā ir vairāk nekā 200 000 glabāšanas vienības, kas saistītas ar Pieminekļa valdes veikumu. Muzejs arī apņēmies visa gada garumā atzīmēt šīs institūcijas simtgadi. Digitālajā vidē – eMuzejā un LNVM Facebook lapā tiks publicētas fotogalerijas ar aprakstiem, tādējādi atspoguļojot daudzās Pieminekļu valdes darbības sfēras, savukārt klātienē tiks organizēti Pieminekļu valdei veltīti pasākumi.
Nākamais pasākums notiks jau 4. maijā, kad mākslas vēsturnieces Anitas Meinartes vadībā varēs doties pastaigā pa Rīgas baznīcām – kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, kurus Pieminekļu valde bija ņēmusi savā aizsardzībā.
Saziņai:
Astrīda Burbicka
LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja,
tel. +371 67221357, +371 26341556
e-pasts: astrida.burbicka@lnvm.lv
www.lnvm.lv