Piektdien, 2018. gada 29. jūnijā, plkst. 11.00 mediju pārstāvji tiek aicināti uz kuratores Dr. art. Aijas Brasliņas vadītu tūri izstādē “Ciao! Niklāvs Strunke Itālijā. 20. gadsimta 20. gadi” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā).
Māksliniekam Niklāvam Strunkem (1894–1966) dzejnieks Aleksandrs Čaks un citi laikabiedri piedēvē itāliskā sveiciena “čau” (“ciao”) ieviešanu Rīgā. Kamēr vienaudži traucās uz Parīzi, slavenākais “latviešu itālis” no 1923. līdz 1927. gadam dzīvoja Romā, Kapri salā un Florencē, apceļojot arī Venēciju, Toskānu, Neapoles līča un Amalfi piekrasti.
“Romu var redzēt tikai tas, kas viņā dzīvo, jo ilgāk viņā dzīvo, jo vairāk viņa ievelk sevī. Tā laikam ir vienīgā pilsēta pasaulē, kas nav vienkārši pilsēta, bet ir kā tāda dzīva būtne, dzīvs priekšmets, dzīvs elements, kas nepadodas klasifikācijai, bet kurā var iemīlēties un kas paliek tuvs,” rakstīja Niklāvs Strunke kādā vēstulē no Romas.
Mūžīgajā pilsētā Itālijas savaldzinātais pittore lettone īrēja darbnīcu Vatikāna apkārtnē, Florencē – Oltrarno vecpilsētā, bet Kapri apmetās Marina Grande pusē. Itālijā pavadītie starpkaru gadi būtiski rosināja daudzpusīgā latviešu modernista un vecmeistaru mācekļa oriģinālo māksliniecisko izteiksmi. Niklāvs Strunke vienlaikus iedvesmojās no secondo futurismo jeb “otrā viļņa” futūrisma un itāļu agrās renesanses, sasniedzot izcilas savas glezniecības, grāmatu ilustrāciju un modernās scenogrāfijas virsotnes.
Izstādē, ko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) piedāvās no š. g. 30. jūnija līdz 9. septembrim LNMM galvenās ēkas 4. stāva zālēs, līdzās Niklāva Strunkes kanoniskajiem darbiem “Galvas konstrukcija. Ivo Pannadži portrets” (1924), “Sorento” (1924–1925), “Cilvēks, kas ieiet istabā” (1927) un “Florencietis ziemā” (1929) atklāsies maz zināmi, ziemeļnieka acīm tverti “saules un vīna zemes” dabas, arhitektūras un sadzīves iespaidi, kas veido abu Itālijas ceļojumu vizuālo dienasgrāmatu.
Mediju tūrē plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem būs īpaša iespēja aplūkot, brīvi filmēt un fotografēt ekspozīciju, kā arī tikties ar izstādes kuratori, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (18. gs. – 20. gs. 1. puse) vadītāju Dr. art. Aiju Brasliņu. Žurnālisti varēs gūt plašāku ieskatu Niklāva Strunkes daiļradē un biogrāfijā, tuvāk iepazīt autora iecienītos darbu sižetus un paņēmienus. Pēc oficiālās daļas paredzēts laiks individuālajām intervijām.
Izstādes atklāšana 2018. gada 29. jūnijā plkst. 16.00
PAR IZSTĀDI
Māksliniekam Niklāvam Strunkem (1894–1966) dzejnieks Aleksandrs Čaks un citi laikabiedri piedēvē itāliskā sveiciena “čau” (“ciao”) ieviešanu Rīgā. Kamēr vienaudži traucās uz Parīzi, slavenākais “latviešu itālis” no 1923. līdz 1927. gadam dzīvoja Romā, Kapri salā un Florencē, apceļojot arī Venēciju, Toskānu, Neapoles līča un Amalfi piekrasti. Mūžīgajā pilsētā Itālijas savaldzinātais pittore lettone īrēja darbnīcu Vatikāna apkārtnē, Florencē – Oltrarno vecpilsētā, bet Kapri apmetās Marina Grande pusē.
Itālijā pavadītie starpkaru gadi būtiski rosināja daudzpusīgā latviešu modernista un vecmeistaru mācekļa oriģinālo māksliniecisko izteiksmi. Niklāvs Strunke vienlaikus iedvesmojās no secondo futurismo jeb “otrā viļņa” futūrisma un itāļu agrās renesanses, sasniedzot izcilas savas glezniecības, grāmatu ilustrāciju un modernās scenogrāfijas virsotnes. Bijušais Rīgas mākslinieku grupas dalībnieks personiski iepazinās ar futūrisma iniciatoru Filipo Tommazo Marineti (Filippo Tommaso Marinetti), tikās ar virziena otrās paaudzes līderi Enriko Prampolīni (Enrico Prampolini), iedraudzējās ar Ivo Pannadži (Ivo Pannaggi), Antonio Marasko (Antonio Marasco) un jaunreālistu Aldo Bandinelli (Aldo Bandinelli). Futūristiskās fotogrāfijas un kino pioniera, režisora Antona Džūlio Bragaljas (Anton Giulio Bragaglia) aprindās latviešu modernistu ieveda pirms tam Berlīnē sastaptais Marineti “sakarnieks”, futūristu literāts un galerists Rudžēro Vazāri (Ruggero Vasari). Bragaljas Mākslas namā (Casa d’Arte Bragaglia), kas tolaik bija Romas avangardistu tikšanās vieta, Strunke sarīkoja personālizstādi (1924), bet eksperimentālajā Teatro degli Indipendenti apguva futūristu “scenoplastikas” idejas, ko saliedēja ar commedia dell’arte tradīciju.
Filipo Tommazo Marineti 1924. gadā Parīzes manifestā “Vispasaules futūrisms” (“Le Futurisme mondial”) līdz ar Niklāvu Strunki pieskaitīja plašai internacionālai Eiropas avangardistu plejādei arī tēlnieku Kārli Zāli, mākslinieku pāri Romanu Sutu un Aleksandru Beļcovu. Saskāries ar krievu kubofutūrismu un agrīnos teorētiskos tekstos tuvinājies futūristiskiem uzskatiem, Strunke apgalvoja, ka kopā ar Zāli pēcāk parakstījis Marineti manifestus. “Latviešu itālis” publicējās periodiskajos izdevumos – futūristu žurnālā “Noi”, satīriskajā “INDEX rerum virorumque prohibitorum” un citos, jau tad sapņojot par Latvijas līdzdalību Venēcijas biennālē.
Niklāva Strunkes vecmeistariskās intereses turpretī atbalso futūrismam opozicionārā žurnāla “Valori plastici” sludināto pēckara laikmeta ritorno all’ordine (“atgriešanos pie kārtības”) un ritorno al mestiere (“atgriešanos pie amata”). Muzejos un baznīcās latviešu modernists studēja 13.–15. gadsimta itāļu glezniecību, cildināja florencieti Fra Andželiko (Fra Angelico) un gleznojot savienoja primitīvistu naivumu, kolorīta un kompozicionālos ierosinājumus ar lakonisku ģeometrizāciju. Radniecīgi arī ilustrācijās senas miniatūrglezniecības ietekme tika sakausēta ar Art Deco dekoratīvismu.
Izstādē līdzās Niklāva Strunkes kanoniskajiem darbiem “Galvas konstrukcija. Ivo Pannadži portrets” (1924), “Sorento” (1924–1925), “Cilvēks, kas ieiet istabā” (1927) un “Florencietis ziemā” (1929) atklāsies maz zināmi, ziemeļnieka acīm tverti “saules un vīna zemes” dabas, arhitektūras un sadzīves iespaidi, kas veido abu Itālijas ceļojumu vizuālo dienasgrāmatu. Izceļot vietu savdabību, tiks parādītas Kapri radītas kubistiski stilizētas, arhitektoniskas ainavas, Romas apkaimē un Toskānā tapuši gleznainu mazpilsētu skati. Itāliskos motīvus mākslinieks bieži iekļāva savās kaligrāfiski rakstītajās vēstulēs.
Itālijai Niklāva Strunkes biogrāfijā bija liktenīga loma arī pēc Otrā pasaules kara, kad viņš dienvidzemē atgriezās kā trimdinieks no Zviedrijas. Vārdos mīlestību pret otro dzimteni apliecina grāmatā “Svētā birze” (1964) apkopotās esejas “Mana Itālija”. Mākslinieks miris Romā un apbedīts Mūžīgas pilsētas protestantu kapsētā.
Izstādē, kas ir viens no notikumiem ceļā uz nākamgad svinamo klasiķa 125. jubileju, eksponēti mākslas darbi, foto liecības un izdevumi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma, Zuzānu un citām privātkolekcijām.
Teksts: Aija Brasliņa
IZSTĀDES KURATORE:
Dr. art. Aija Brasliņa, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja, glezniecības kolekcijas glabātāja (18. gs. – 20. gs. 1. puse)
T: (+371) 67 716118, E: Aija.Braslina@lnmm.lv
INTERNETA RESURSI:
www.lnmm.lv
FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
YOUTUBE: Latvian National Museum of Art / LNMMvideos
TWITTER: @LNMM_muzejs
INSTAGRAM: @latviannationalmuseumofart
#lnmm
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
DARBA LAIKS:
Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10.00–18.00, kase 10.00–17.30
Piektdienās 10.00–20.00, kase 10.00–19.30
Sestdienās, svētdienās 10.00–17.00, kase 10.00–16.30
Pirmdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.
BIĻEŠU CENAS: NB! (ar šo biļeti ir iespējams apskatīt arī pastāvīgo ekspozīciju)
Apmeklētājiem grupā, kurā ir vismaz 10 personas (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Pieaugušie: 3,00 EUR
Studenti, pensionāri 1,50 EUR
Skolēni 0,50 EUR
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 5,00–7,00 EUR
Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (uzrādot apliecību); bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I un II grupas invaliditāti (uzrādot invaliditātes apliecību); vienai personai, kas pavada bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I grupas invaliditāti; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem (uzrādot apliecību); Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentiem (uzrādot apliecību); profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, arhitektūru, restaurāciju, mācību vai studiju procesa ietvaros (vismaz dienu iepriekš iesniedzot rakstveida izglītības iestādes iesniegumu muzeja direktoram); Latvijas muzeju darbiniekiem (uzrādot apliecību); Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem (uzrādot biedra karti); Latvijas Mākslinieku savienības biedriem (uzrādot apliecību); LNMM Drauga kartes īpašniekiem (uzrādot karti un personu apliecinošu dokumentu); plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā (uzrādot preses karti); grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (pedagogam vai gidam); ikgadējās starptautiskās akcijas “Muzeju nakts” laikā no plkst. 19.00; visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.
Preses materiālu sagatavoja:
Nataļja Sujunšalijeva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Preses centra vadītāja
T: (+371) 67 357527
F: (+371) 67 357520
E: pr.service@lnmm.lv
I: www.lnmm.lv
Twitter