Atveseļošanas fonds ERAF Mūzika
Cilvēki sapulcējušies būvobjektā

2025. gada 6. martā Lielās ģildes lielās zāles skatuves pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, iezīmējot demontāžas posma noslēgumu Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projektā. Turpmākajā projekta gaitā turpināsies  restaurācijas, atjaunošanas un jauno apjomu izbūves darbi, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lielās ģildes lielās zāles skatuves pamatos Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), VNĪ un SIA “RERE MEISTARI” ievietoja laika kapsulu ar vēstījumiem nākotnes paaudzēm. Vēstījumos ietverta informācija par projekta dalībniekiem, novēlējumi nākamajām paaudzēm un kapsulas iespējamiem atradējiem, kā arī mākslinieciski un filozofiski vēstījumi.

"Kultūrvēsturisko ēku atjaunošana, saglabāšana un pielāgošana mūsdienu prasībām ir ārkārtīgi atbildīgs un vienlaikus laikietilpīgs darbs. "Lielās ģildes" ēkas līdzšinējais nolietojums ir licis mums domāt, kā, saglabājot unikālās vērtības, to atkal padarīt pieejamu un funkcionālu ne vien mūsu kultūras izcilniekiem, bet arī apmeklētājiem. Esmu pārliecināta, ka visas iesaistītās puses apzinās šī projekta nozīmību un iegulda milzīgu darbu, lai iecerētos darbus ne vien veiktu kvalitatīvi, bet arī iekļautos noteiktajos termiņos," norāda kultūras ministre Agnese Lāce. 

“LNSO ir ārkārtīgi gandarīts, ka ilgi gaidītais Lielās ģildes renovācijas-siltināšanas projekts ir realizācijas fāzē un darbi strauji virzās uz priekšu! Esam īpaši  priecīgi par to, ka paralēli dažādajiem tehniskajiem uzlabojumiem, pēc renovācijas varēsim baudīt mūziku mūsdienu nosacījumiem atbilstošos akustiskajos apstākļos,” norāda LNSO valdes locekle Indra Lūkina.

“LNSO un Lielā ģilde veido mākslas – kultūras un mūzikas pamatpīlāru ar krāšņu pagātni. Mūsu uzdevums ir pielāgot vēsturiskās mājvietas telpas mūsdienu prasībām un lietotāja vajadzībām, vienlaikus cienot seno meistaru darbu un zināšanas. Esam gandarīti par iespēju piedalīties tik nozīmīga kultūras pieminekļa atjaunošanas darbos,” norāda J. Gavrilova.

“SIA “RERE Meistari” komandai šī ir unikāla iespēja - veikt pārbūves un restaurācijas darbus valsts nozīmes arhitektūras piemineklī “Lielā Ģildē”. Tas ir liels gods un liela atbildība, jo “Lielā Ģilde” ir ļoti īpašs objekts Latvijā. Tas ir ne tikai liela kultūrvēsturiska vērtība un pērle Vecrīgas sirdī, bet tā ir arī vieta, kur savu talantīgo devumu sniedz profesionāli mūziķi, kas bagātina mūsu Latvijas iedzīvotāju un viesu dvēseles. SIA “RERE Meistari” komanda darīs visu labāko, lai pēc pusotra gada šajā telpās varētu baudīt ne tikai Latvijas Simfoniskā orķestra mūzikas skaņas, bet gūt arī vizuālu baudījumu,” norāda SIA “RERE Meistari” vadītājs Ervīns Koncevičs.

Lielajā ģildē līdz šim ir pabeigti demontāžas darbi un saskaņoti energoefektivitātes uzlabošanas risinājumi. Turpmākajā projekta īstenošanā turpināsies vēsturisko logu un durvju restaurācijas darbi, uzsāksies konstrukciju montāžas darbi un iekšējo inženiertīklu pārbūves darbi.

Projekta ietvaros tiks saglabāts un attīstīts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Lielā ģilde. Ēkas vēsture ir tik pat krāšņa kā tajā mītošajam Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim. Pārbūves un restaurācijas laikā plānots pārbūvēt Lielās zāles skatuvi, skatītāju sēdvietas un griestu konstrukcijas, un īstenot vides pieejamības veicināšanas aktivitātes. Projekta ietvaros tiks restaurēti vēsturiskie koka logi un durvis, kā arī veikta jumta siltināšana, uzlabojot ēkas energoefektivitāti. Papildus projekta ietvaros tiks pārbūvēti iekšējie inženiertīkli, tai skaitā ūdens, apkures, ventilācijas, elektrības un vājstrāvu tīkli. Pārvērtības gaidāmas arī ēkas pagraba zonā, pārbūvējot apmeklētāju labierīcības, garderobes zonu. Tā pat, atsevišķas telpas tiks pārbūvētas atbilstoši administrācijas un mūziķu vajadzībām. 

Lielās ģildes attīstības projekta realizācijā kopumā plānots ieguldīt ap 16,2 miljoniem eiro (ar PVN). Kultūras ministrija piesaistījusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" programmas finansējumu 10,08milj. eiro apmērā. No tiem ERAF finansējums ir 8,5milj. eiro, valsts budžeta finansējums 1,5milj. eiro.  Savukārt Ekonomikas ministrija  Lielās ģildes energoefektivitātes pasākumiem ir piesaistījusi Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās" finansējumu Lielās ģildes energoefektivitātes paaugstināšanai 6,18 milj. eiro apmērā, no tiem Atveseļošanas fonda finansējums ir 5,18milj. eiro un valsts budžeta finansējums ir 995 tūkstoši eiro. Projektu plānots īstenot līdz 2026. gada nogalei.

Lielā ģilde ir viena no vecākajām un interesantākajām Rīgas ēkām, te atrodas viena no senākajām un skaistākajām Rīgas koncertzālēm. Ēka ir XIV gs. kultūrvēsturisks piemineklis. Laika gaitā nams ticis vairākkārt paplašināts. Ārējo izskatu visbūtiskāk mainīja barokālās fasādes izbūve 1697. gadā, bet iekštelpas pārveidotas vairākas reizes, piemērojoties nama dažādajām funkcijām. Šodien Lielā ģilde ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvieta. Ņemot vērā ēkas īpašo statusu, lai saglabātu kultūras mantojumu un ēkas arhitektonisko vērtību, tās atjaunošanas procesam ir īpašas prasības, un tam jānotiek sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Par VNĪ

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 411 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst ēkas 979 tūkstošu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 6,27 miljonu m2 platībā, un 3 203 zemes īpašumiem ar kopējo platību 8.94 miljonu m2 platībā. 2024. gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

 

Papildu informācija plašsaziņas līdzekļiem
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļa
Tālr. +371 20235301
komunikacija@vni.lv