Līdz ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pieņemšanu saknē tiktu nocirsta virkne ar sabiedrisko mediju pārvaldību saistītu problēmjautājumu – šodienas sadarbības padomē Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji aicinās politiķus intensīvi turpināt darbu pie likuma izstrādes un iespējami īsā laikā to pieņemt.
“Viena no Kultūras ministrijas prioritātēm ir spēcīgi un neatkarīgi sabiedriskie mediji, kam jābūt mūsu informatīvās telpas drošības pamatam. Tāpēc aicinu pabeigt 2016. gadā iesākto sabiedrisko mediju pārvaldības reformu un pieņemt jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu iespējami īsā laikā, lai jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome varētu uzsākt darbu 2020. gadā,” uzsver kultūras ministre Dace Melbārde, norādot, ka “būtiski turpināt arī citas iesāktās strukturālās izmaiņas, nodrošinot sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus no 2021. gada un palielinot sabiedrisko mediju finansējumu, piesaistot to IKP”.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā paredzēts nošķirt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kā regulatora un sabiedrisko mediju pārvaldības funkcijas un izveidot jaunu institūciju – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Likumā tiks noteikti sabiedrisko mediju pārvaldības, uzraudzības, finansēšanas, sabiedriskā pasūtījuma izstrādes un citi jautājumi. Likumprojekts pārņemts no 12.Saeimas, tas ir atbalstīts pirmajā lasījumā, ieinteresētās puses ir iesniegušas priekšlikumus uz otro lasījumu. Patlaban Saeimā Mediju politikas apakškomisijā notiek darbs pie jaunā regulējuma atslēgas jautājumiem.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, veicināt to darbības kvalitātes uzlabošanos, nostiprināt sabiedrisko mediju nozīmi valsts demokrātiskās iekārtas funkcionēšanā, vārda brīvības īstenošanā, latviešu valodas un nacionālās kultūras kopšanā un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanā.
Tāpat, lai nodrošinātu sabiedrības un žurnālistu uzticēšanos nākamajiem sabiedrisko mediju valdes atlases konkursiem, KM rosina pieņemt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Grozījumos jānosaka stingrākas sabiedrisko mediju valdes locekļiem izvirzāmās prasības un jāparedz skaidrāka to atlases procedūra, kā obligātu kritēriju nosakot zināšanas un izpratni par mediju nozari.
Lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmību, KM piedāvā paredzēt, ka sabiedrisko mediju valdes locekļu nominācijas komisijā ar balsstiesībām darbojas NEPLP un neatkarīgo ekspertu pārstāvji, nodrošinot žurnālistikas, mediju, personālvadības un uzņēmumu pārvaldības jomu pārstāvniecību. Prasībās valdes locekļiem kā obligāts priekšnoteikums paredzama iepriekšēja pieredze padomes, valdes vai augstākā līmeņa vadītāja amatā, kur iepriekšēja pieredze mediju jomā tiek uzskatīta par priekšrocību. Kā obligātas prasības nosakāmas arī zināšanas un izpratne par mediju nozari, īpaši par sabiedrisko mediju lomu, kā arī zināšanas un izpratne par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. KM konsekventi ir iestājusies par nepieciešamību nodrošināt atklātību konkursa pēdējā kārtā, lai sabiedrībai ir iespēja vērtēt un uzklausīt sabiedrisko mediju potenciālos vadītājus. Tāpēc piedāvājam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā skaidri noteikt, ka konkursa pēdējā kārta ir atklāta un NEPLP organizē publisku valdes kandidātu un ieinteresētās sabiedrības diskusiju. KM rosina arī paredzēt kritērijus un procedūru, kuras ceļā iespējama valdes atsaukšana, tādējādi panākot, ka valdi iespējams atlaist tikai uz izsvērtu argumentu pamata.
*- Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums
Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv