2019. gadā, godinot Latvijas valstiskumam nozīmīgus notikumus, valsts simtgades programmas kodolu veido norises, kas veltītas Brīvības cīņām un Latvijas armijas dibināšanai, nacionālo un vietējo institūciju aizsākumiem, kā arī unikālajai akcijai “Baltijas ceļš”. Par šī gada svētku programmas vērtībām izvēlētas varonība un drosme, aicinot līdzās dzīvības glābējiem un valsts brīvības sargiem īpaši godināt arī mūsdienu Latvijas varoņus – cilvēkus, kuri, nereti spītējot grūtībām, izvēlas savu darbu darīt ar lepnumu un degsmi.
Šogad 4. maijs un Baltā galdauta svētki par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai ir nozīmīgs pieturas punkts šī gada Latvijas valsts simtgades programmā, kas tiks aizvadīta varonības un drosmes zīmē. Ikviens aicināts svētku sajūtu ienest mājās, svinot Baltā galdauta svētkus. Vērienīgo muzeju kopizstādi „Latvijas gadsimts” papildinās nozīmīgs eksponāts – simtgades karogs un vēstījumu grāmata, kas vairāku gadu garumā apceļoja latviešu kopienas visā pasaulē; Turaidas muzejrezervātā tiks atklāta ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti – Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”, gaidāmi svētku koncerti, filmu maratons un citas norises.
“Varonīga rīcība, aizstāvot savu pārliecību par neatkarīgu valsti, bija pamatā 1919. gada vēsturiskajām norisēm un Brīvības cīņām, kas veidoja un stiprināja neatkarīgu Latviju. Kā rāda nākamās simtgades paaudzes – jauniešu – aptauja, varonība mūsu ikdienā nebūt nav tikai pārdroša rīcība ekstrēmās situācijās. Daudz biežāk varoņi ir sastopami tuvējā apkārtnē, ģimenes vai draugu lokā; ikviens no mums ir un var būt varonis savā veidā – izvēloties rīkoties situācijās, kad ir iespēja neko nedarīt, un ar savu rīcību padarīt dzīvi labāku kādam cilvēkam, savai kopienai vai visai Latvijai. Tāpēc aicinu šogad pie balti klātiem galdiem atcerēties cilvēkus, kuri izvēlējās rīkoties pirms simt gadiem, un iedvesmoties no tiem, kuri ir mums līdzās un katru dienu paveic savu lielo vai mazo varoņdarbu,” pauž kultūras ministre Dace Melbārde.
Pirms simt gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Svinot Latvijas uzvaras un pagrieziena punktus kara gaitā, jūnijā nozīmīgi notikumi gaidāmi Cēsīs un Liepājā.
Cēsīs 22. jūnijā svētku programma būs ļoti daudzveidīga, risināsies visā pilsētā un piepildīs dienu no rīta līdz vakaram. Cēsu galvenā artērija – Rīgas iela – būs pārvērtusies par savdabīgu laika asi, uz kuras notiks dokumentālas performances. Pēcpusdienā Pirtsupītes gravā notiks Baltijā lielākā vēsturisko kauju rekonstrukcija. Unikāls notikums Cēsu kauju simtgades programmā būs iespēja no 15. jūnija līdz 22. jūnijam apskatīt rekonstruētu vēsturisko Igaunijas bruņu vilcienu “Brīvība”. Bruņu vilciens uz nedēļu piestās pie Cēsu dzelzceļa stacijas un ikvienam interesentam bez maksas ļaus ielūkoties militārajā tehnikā pirms simt gadiem, ekspozīcijā stāstot par Brīvības cīņām un Latvijas un Igaunijas armiju sadarbību. Rekonstruētais bruņu vilciens gada garumā apceļo Igauniju un ir kļuvis par vienu no populārākajiem Igaunijas simtgades notikumiem un apskates objektiem.
Liepājā no 27. līdz 29. jūnijam norisināsies vēsturisku notikumu pasākumu kopums – “Kuģa „Saratov” sagaidīšanai Liepājā – 100”. Trīs dienu programma sāksies 27. jūnijā, kad centrālie notikumi būs “Kuģa „Saratov” sagaidīšanai Liepājā – 100” rekonstrukcijas iestudējums un svētku gājiens. 28. jūnijā laukumā pie Muitas mājas izskanēs svētku koncerts “Ar prieku un gandarījumu”. Koncerta ideja sakņojas Kārļa Ulmaņa runā pēc nokāpšanas no kuģa “Saratov”. Koncertā varēsim baudīt neatkarības izcīnīšanas laika mūziku savienojumā ar rokmūziku. Koncertā piedalīsies Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, jauktais koris “INTIS”, pavadošā grupa, kā arī plašs Liepājas un viesu ansamblis (mūzikas grupa “Skyforger”, dziedātāja Ieva Akurātere, mūziķis Ivo Fomins u. c.). Savukārt 29. jūnijā Liepājas vēsturiskos kvartālus piepildīs pasākumi ģimenēm un bērniem “Pirms 100 gadiem Liepājā”, diena noslēgsies ar Kurzemes dziesmu svētkiem.
23. augustā apritēs trīsdesmit gadi, kopš cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu – aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās akcijā “Baltijas ceļš”, pieminot 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova–Ribentropa paktu. Plaša norišu programma gaidāma Rīgā un visā Latvijā. 22. augustā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā gaidāma augsta līmeņa starptautiska konference, īpašs brīdis 23. augustā gaidāms pie Brīvības pieminekļa plkst. 19.00 – precīzajā “Baltijas ceļa” norises laikā pirms trīsdesmit gadiem, savukārt vakarā Lucavsalā būs skatāma unikālā metālopera “Kurbads. Ķēves dēls” – latviešu tautas pasaka par cilvēka gribu un pašattīstības ceļu. Gatavojoties “Baltijas ceļa” gadadienai, ikviens aicināts pārskatīt fotogrāfijas par piedalīšanos Baltijas ceļā un kopā ar stāstu pievienot Latvijas muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts” iniciatīvai “Gadsimta albums”.
Atzīmējot Bermontiādes simtgadi, pasākumi gaidāmi oktobrī un novembrī. 11. novembrī, Lāčplēša dienā, pieminam karavīru, brīvprātīgo, sieviešu, jauniešu, politiķu un ierēdņu kopīgiem spēkiem gūto uzvaru ne tikai pār pretinieku – pulkveža Pāvela Bermonta komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju Rīgā, bet arī pār neticību saviem spēkiem, neticību savas valsts nākotnei un neatkarībai.
Nozīmīgi notikumi gaidāmi Jelgavā, akcentējot, ka pēc Rīgas nosargāšanas no Bermonta karaspēka tika atbrīvota Jelgava. 23. novembrī Jelgavā gaidāma kaujas rekonstrukcija un komponista Jāņa Lūsēna un dzejnieces Māras Zālītes vērienīgās literāri scēniskās oratorijas “Kā ābeļdārzs tu, brīvība!” pirmatskaņojums.
