Lai uzlabotu bibliotēku pakalpojumu pieejamību un kvalitāti apmeklētājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju, Ministru kabinets 23. maija sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizācijas piedāvājumu, no šā gada 1. jūlija integrējot bibliotēkas reģionālās filiāles pašvaldību bibliotēku tīklā.
Rīkojums par reorganizāciju paredz, ka no š.g. 1. jūlija Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēkas Balvos, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī turpinās darbu kā pilsētu bibliotēku struktūrvienības. Finansējumu filiābibliotēku darbībai turpinās nodrošināt KM, slēdzot līgumus ar minētajām pašvaldībām, kas ļaus nodrošināt filiābibliotēku telpu nomu, darbinieku darba samaksu, komunālo pakalpojumu un sakaru pakalpojumu saņemšanu, kā arī administratīvo izdevumu segšanu un citu bibliotēku darbībai nepieciešamo preču iegādi.
Latvijas Neredzīgo bibliotēka Rīgā, Strazdumuižas ielā 80, turpinās īstenot tās darbu kā KM padotības iestāde, pildot tai noteiktās specifiskās funkcijas un uzdevumus, t.sk. lietotāju apkalpošanu, un attīstot tās darbības kā resursu un kompetences centrs cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem bibliotekārajai apkalpošanai.
“Īstenojot pārmaiņas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reģionālajās filiālēs, vadījāmies pēc pamatprincipa – nodrošināt nemainīgi augstu bibliotēku pakalpojumu kvalitāti un pieejamību cilvēkiem ar redzes traucējumiem visā Latvijas teritorijā, it īpaši apdzīvotajās vietās, kurās dzīvo augsts īpatsvars cilvēku ar redzes traucējumiem, un saglabāt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas uzkrāto kompetenci darbā ar šo Latvijas sabiedrības daļu,” uzsver KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.
Jau ziņots, ka 2022. gada 3. maijā valdība atbalstīja KM izstrādātā konceptuālā ziņojuma „Par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem” piedāvāto trešo risinājuma variantu, kas paredz Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizāciju atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta trešās daļas 3. punktam, pārskatot bibliotēkas esošās funkcijas un uzdevumus un to izpildei nepieciešamo kapacitāti, kā arī nododot daļu bibliotēkas struktūrvienību un bibliotekāro apkalpošanas uzdevumu izpildi pašvaldību publiskajām bibliotēkām - Balvu, Cēsu, Daugavpils valstspilsētas, Jelgavas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas, Rēzeknes valstspilsētas un Ventspils valstspilsētas pašvaldības no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pārņem tās reģionālās struktūrvienības – filiālbibliotēkas pašvaldības pārziņā, pārveidojot tās par attiecīgo reģionu centrālo bibliotēku struktūrvienībām, bet saglabājot esošo sniegto pakalpojumu apjomu un personālu, un turpinot darbu esošajās pakalpojumu sniegšanas vietās.