29. augustā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 104. dzimšanas dienā ar īpašu pasākumu akcentēsim šogad LNB piešķirto valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu. Klātesot Kultūras ministrijas, UNESCO, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Arhitektu savienības, LNB Atbalsta biedrības un citu institūciju pārstāvjiem, plkst. 10.00 pie LNB ēkas fasādes tiks piestiprināta valsts aizsargājama kultūras pieminekļa zīme. Pēc tam LNB "Klīversalas" zālē interesenti tiek aicināti uz sarunu par mūsdienu arhitektūras vietu kultūras mantojuma aizsardzībā un saglabāšanā.
Ņemot vērā, ka šogad pieminekļa statuss piešķirts arī arhitekta Meinharda fon Gerkāna projektētajai ēkai "Villa Guna", sarunā tiks akcentēts divu Latvijā dzimušu arhitektūras meistaru – Gunāra Birkerta un Meinharda fon Gerkāna radošais mantojums.
Sarunā piedalīsies Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Dr. arch. Juris Dambis, žurnāla "Latvijas Architektūra" galvenais redaktors un
16 arhitektūras grāmatu autors Dr. arch. Jānis Lejnieks, grāmatu "Villa Guna. Māksla dzīvot" un "Arhitekts Meinhards fon Gerkāns Latvijā" autore un arhitektūras kritiķe Agrita Lūse.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
LNB ēka ir viena no Ziemeļeiropas lielākajām kultūras būvēm 21. gadsimtā un ar savu īpašo ekspresīvā modernisma arhitektūras valodu ir nozīmīgs Rīgas centra telpisks akcents. Nacionālā bibliotēka ir arhitekta Gunāra Birkerta (1925–2017) radošās darbības vainagojums un vērienīgs piemineklis Latvijas valstiskuma atjaunošanai.
Tā saņēmusi vairākas starptautiskas un pašmāju atzinības: ASV Arhitektu savienības ALA balva par labāko arhitektūras projektu ārpus ASV (2017), BBC tituls "Ten of the most beautiful modern libraries in the world" (2017), Londonas grāmatu tirgū iegūtā Starptautiskā izcilības balva nominācijā "Gada bibliotēka 2018", Gada labākā būve Latvijā (2014), Latvijas būvniecības gada balva (2014), Rīgas balva arhitektūrā (2015) un citas.
Tikai divu jauno bibliotēku būvniecībai ir pausts UNESCO atbalsts – pirmais bija norvēģu arhitektu projektētajai Aleksandrijas bibliotēkai, otrais – Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
Dzejniece Inese Zandere vēstījumā nākotnei, kas ievietots LNB pamatos iemūrētajā kapsulā, rakstīja: "Gaismaspils ir metafora, kas iespējama tikai Latvijā. Tā nav importēta vai adaptēta, tā ir īsta. Gunāra Birkerta radītā izcilā arhitektūras forma izaugusi no Latvijas vides, no Latvijas ainavas un Latvijas kultūras. Tā ir tā pati Burtnieka dzīlēs paslēptā Gaismaspils, kurā Lāčplēša fiziskajam spēkam tiek pievienota zināšanu vērtība. Tā ir tā pati Gaismaspils, kuru ik reizi, par spīti jebkuriem vēsturiskiem spaidiem, augšā ceļ Dziesmusvētki. Šajā formā ietverti vēl divi stipri latviešu kultūras tēli – Stikla kalns, kurā var uzjāt tikai Zelta zirgā, tikai nesavtīgas idejas vārdā, un klēts – paaudžu krātā mantojuma un savām rokām sastrādātās bagātības glabātāja. Gaismaspils un Vecrīgas savstarpējā atspoguļošanās vienai otrā un Daugavas ūdeņos rāda nācijas vēsturiskās pagātnes pārtapšanu nākotnē, vienlaikus saglabājot un uzdrošinoties radīt."
"Villa Guna"
Meinharda fon Gerkāna (1935–2022) un dizaineres Gunas Eglītes kopējā darbā "Villa Guna" 2007. gadā radīts ievērojams mūsdienu arhitektūras un dizaina objekts, kas veiksmīgi gan koptēlā, gan detaļās iekļauts Jūrmalas kāpu ainavā. "Villa Guna" un M. fon Gerkāna projektētā vairāku dzīvokļu māja "Bellevue" Bulduru prospektā atrodas blakus, veidojot stilistiski vienotu apbūves ansambli.
Nelielā ēka īstenota izcilā tehniskā kvalitātē un tās arhitektūra atspoguļota vairāk nekā 40 starptautiskās publikācijās, 2008. gadā saņēmusi Arhitektūras godalgu no Čikāgas "Athenaeum" arhitektūras un dizaina muzeja un citas atzinības. M. fon Gerkāns šo būvi uzskata par sava radošā darba mūža veiksmīgāko privātmāju. Tās ārējais veidols attīsta un interpretē Bauhaus un funkcionālisma arhitektūras principus. Ēkai ir lakoniska un viegli uztverama fasādes kompozīcija. Kubiskās formas detalizācija savrupmājai piešķir skulpturālas kvalitātes. Tai ir ērts plānojums četros līmeņos ar jumta terasi. Neliels ātrijs un telpu grupu atvērumi pret to, plaši lietots stiklojums un līmeņu savienojumi rada īpašu telpisku plašumu. Privātā zona, viesu spārns un koptelpas ar bibliotēku ir telpiski vienotas un reizē funkcionāli nošķirtas. Visām ēkas telpu grupām ir plānota atsevišķa ārtelpa terases vai balkona veidā. Katra detaļa un iekārtas ēkā ir radītas vienotā dizaina sistēmā un lietojot īpaši kvalitatīvus materiālus. Interjerā dominē balti krāsotas virsmas, kas kontrastē ar Indonēzijas tīkkoka grīdām, Vičencas akmens virsmām vai Ķīnas melnā granīta plaknēm. Mēbeles un gaismas ķermeņus "Villai Guna" radījuši Itālijas dizaineri.
Papildu informācija:
Jānis Dripe
Padomnieks arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: janis.dripe@lnb.lv