No 16. septembra Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina uz fotoizstādi “Krāsainā Latvija”, kas izvietota muzeja ekspozīciju un izstāžu pagaidu mājvietā Rīgā, Brīvības bulvārī 32. Eksponēti un digitāli aplūkojami vairāki simti vēsturiski fotoattēli, ko uzņēmuši gan profesionāli fotogrāfi, gan amatieri un privātpersonas.
Izstāde veltīta mūsdienās tik pašsaprotamai un ikdienišķai, bet no vēstures viedokļa raugoties salīdzinoši nesenai parādībai, kāda ir krāsu fotouzņēmumi.
Pagātne mūsu iztēlē pastāv šķietami “melnbalta”, jo līdz pat pagājušā gadsimta 90. gadiem Latvijā dominēja melnbaltā fotogrāfija. Tas lielā mērā ietekmējis arī šodienas cilvēka vizuālo priekšstatu par to, kā pagātne “izskatījusies”. Iespējams, tieši krāsu neesamība vecvecmāmiņas jaunības bildē no cara laika vai starpkaru Latvijas pastiprina distanci no konkrētā laikmeta, jo, raugoties melnbaltā attēlā, ir grūtāk pilnībā identificēties ar tur redzamo. Modernās tehnoloģijas gan ļauj senos attēlus mākslīgi izkrāsot, tomēr tie nav uzskatāmi par oriģināliem krāsu fotouzņēmumiem, kādos izstādē ir skatāma pagājušā gadsimta 20.–30. gadu neatkarīgā Latvija, Otrais pasaules karš, padomju stagnācijas gadi, Trešās Atmodas notikumi 1980./90. gadu mijā.
Izstāde “Krāsainā Latvija” sniedz unikālu iespēju skatīt vēsturi laikmetu fotogrāfiju autentiskajās krāsās, aptverot vairāk nekā gadsimtu. Ar kolorētiem fotoattēliem ieskicēta krāsu fotogrāfijas attīstība jau kopš 1910. gada, kad Latvijas teritorijā uzņēma pirmos autohromos diapozitīvus. Tiem seko unikāli 1930. gadu starpkaru Latvijas uzņēmumi, padomju posma fotogrāfu veikums līdz pat valsts neatkarības atgūšanai 1990. gadā, kad sākās modernās krāsu fototehnikas ēra.
Līdzās LNVM krājuma fotogrāfijām ievērojama vieta atvēlēta arī Latvijas ģimeņu privātajiem fotouzņēmumiem – izstādes paleti un tēmu loku bagātina gan spilgti, gan dažādiem laikmetiem sevišķi raksturīgi privātie attēli.
Izstādi veidojuši LNVM speciālisti Gunita Baumane, Imants Cīrulis, Toms Ķikuts un Līga Ločmele, tās dizaina autors ir Ģirts Boronovskis.
Apmeklējot izstādi, jāievēro spēkā esošie valstī noteiktie vispārējie epidemioloģiskie nosacījumi.
Kontaktpersona:
Astrīda Burbicka,
LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja,
tel. 67221357, 26341556,
e-pasts: astrida.burbicka@lnvm.lv
facebook.com/LNVMuzejs
twitter.com/LNVMuzejs
instagram.com/LNVMuzejs
youtube.com/LNVMuzejs
_________________________
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā – rekonstruētajā Rīgas pilī – muzejs plāno atgriezties 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.