Jaunā sezona tiks atklāta 10. septembrī, kad pirmizrādi piedzīvos horeogrāfa Kšištofa Pastora balets “Drakula” ar Vojceha Kilara mūziku. Krāšņais, neoklasiskais balets tapis pēc Brema Stokera pasaulslavenā romāna motīviem. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, kostīmus un scenogrāfiju veidojuši Čārlzs Kjūsiks Smits un Fils R. Danielss. Īru rakstnieka Brema Stokera 19. gadsimta nogalē sarakstītais romāns “Drakula” ir iedvesmojis māksliniekus jaundarbiem visās mākslas jomās. Poļu horeogrāfs Kšištofs Pastors šo aizraujošo stāstu ir izteicis krāšņajā baleta valodā, par pamatu ņemot Vojceha Kilara mūziku gotiskajai kinofilmai “Brema Stokera Drakula”. Četrsimt gadus ilgušais mīlasstāsts ir kā ceļvedis noslēpumiem apvītajā vampīru pasaulē. Balets “Drakula” pirmo reizi skatītāju vērtējumam tika nodots 2018. gadā Rietumaustrālijas baleta pirmizrādē Pērtā. Iestudējums saņēmis vairākas balvas un nominācijas. Latvijas Nacionālā baleta iestudējumā lomas interpretēs Jūlija Brauere, Jolanta Lubēja, Sabīne Strokša, Ieva Rācene, Annija Kopštāle, Raimonds Martinovs, Viktors Seiko, Antons Freimans, Filips Fedulovs, Kārlis Cīrulis, Aleksandrs Osadčijs un citi.
26. septembrī pirmizrāde gaidāma Džuzepes Verdi operai “Simons Bokanegra” Normunda Vaiča muzikālajā vadībā. Šī darba pirmiestudējums Latvijas Nacionālajā operā tapis saskaņā ar Stīvena Lolesa oriģinālrežijas konceptu, tā scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Leslijs Traverss, horeogrāfe – Linne Hoknija. Galvenās lomas interpretēs Rinalds Kandalincevs, Tatjana Trenogina, Tads Girininks un Mihails Čuļpajevs. Operas “Simons Bokanegra” titulvaronis kļūst par Dženovas dodžu, balsojumā pārspējot aristokrātu Fjesko, taču viņus abus saista ne tikai cīņa par varu, bet arī kāda liktenīga sieviete. Operu “Simons Bokanegra” Džuzepe Verdi sacerēja jau 1857. gadā, tomēr publikas un kritikas īpašu atzinību guva darba otrā redakcija, kas pirmizrādi piedzīvoja 1881. gadā. 21. gadsimtā “Simons Bokanegra” arvien biežāk parādās uz operteātru skatuvēm.
30. septembrī Jaunajā zālē paredzēta pirmizrāde baletam “Divi metri”. Šis jaunuzvedums ir horeogrāfu Elzas Leimanes, Antona Freimana un Aivara Leimaņa vienlaikus gan nopietna, gan humora pilna reakcija uz baleta mākslinieka iekšējiem pārdzīvojumiem pandēmijas laikā. Elzas Leimanes veidotā ieilgusī etīde “Līdzcilvēks” vēsta par cilvēku, kurš nespēj atrast izeju no teātra un vienlaikus arī no sevis. Tas ir dejotāja mēģinājums risināt vissarežģītāko – attiecības ar sevi. Antons Freimans radījis teatrālu uzvedumu par emocionālajiem un fiziskajiem aspektiem māksliniekam, atsākot dejot pēc ilgāka piespiedu pārtraukuma. Savukārt Aivara Leimaņa veidotā etīde eksperimentēs ar obligātajiem noteikumiem, minot, kā izskatītos balets, ja māksliniekiem būtu jāievēro divu metru distance. Iestudējumu apvienojošais elements šoreiz būs baleta mākslinieku runātais vārds.
31. oktobrī priekškars pirmo reizi vērsies Džoakīno Rosīni operas “Pelnrušķīte” jauniestudējumam, kura režiju, horeogrāfiju, scenogrāfiju un kostīmus veidojis radošais duets Barbe & Doucet – Reno Dusē un Anrī Barbs. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Pēters Halāss. Labi zināmā pasaka “Pelnrušķīte” Džoakīno Rosīni operā pārvērtusies par jautru drāmu pieaugušajiem. Iestudējuma radošā komanda operas darbību pārcēlusi uz 1930. gadu Ņujorku kabarē noskaņās. “Pelnrušķīte” Latvijā iestudēta pirmoreiz. Lomās: Reičela Kellija, Pablo Martiness Kardenass vai Mihails Čuļpajevs, Peters Kalmans, Kalvis Kalniņš vai Rinalds Kandalincevs, Jūlija Vasiļjeva, Laura Grecka un Rihards Mačanovskis.
Jauniestudējumu “Drakula”, “Simons Bokanegra” un “Pelnrušķīte” pirmizrādes ir iekļautas Rīgas Operas festivāla 2021 programmā. Festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.
Septembrī un oktobrī skatītājus priecēs arī iepriekšējās sezonās tapuši iestudējumi, kā arī divi kamermūzikas koncerti – “Evijas Martinsones solokoncerts” 12. septembrī un koncerts “Sapnī” 30. oktobrī.
Septembrī un oktobrī notiks vairākas operas solistu debijas. 17. septembrī Džakomo Pučīni operā “Madama Butterfly” Čo-Čo-sanas lomu pirmo reizi dziedās Tatjana Trenogina, Pinkertona lomu – Artjoms Safronovs. Abi mākslinieki nesen papildinājuši Latvijas Nacionālās operas solistu ansambli. Džakomo Pučīni operā “Toska” 7. oktobrī titullomā debitēs Dana Bramane, Kavaradosi lomu pirmo reizi interpretēs Raimonds Bramanis, savukārt Skarpijas lomu pēc ilga pārtraukuma dziedās Jānis Apeinis.
Gaidāmajā sezonā divi iestudējumi Jaunajā zālē paredzēti bērnu auditorijai. Džankarlo Menoti operas “Amāls un nakts viesi” uzvedumu veidos diriģents Normunds Vaicis, režisori Anta Priedīte un Gundars Silakaktiņš, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa. Režisores Elitas Bukovskas veidotā koncertizrāde “Burvju durtiņas operā” bērnus iepazīstinās ar izrādes tapšanas noslēpumiem, par pamatu ņemot Arvīda Žilinska mūziku.
Gadumijā skatītājus priecēs tradicionālie Vecgada koncerti Operā.
Janvārī pirmizrāde ieplānota latviešu opermūzikas meistardarbam – Jāņa Kalniņa operai “Hamlets”, kuras tapšanu atbalsta LNO ģilde ASV. Iestudējumu veido muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš, režisore Kristīna Vuss, scenogrāfs Andris Eglītis un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka.
Martā Latvijas Nacionālajā operā viesosies izcilais diriģents Pjērs Džordžo Morandi. Viņa vadībā notiks Džuzepes Verdi operas “Aīda” atjaunojums un Verdi operas “Luīze Millere” koncertuzvedums, kas būs pirmais šī darba atskaņojums Latvijā.
Aprīlī pirmizrāde paredzēta izcilā horeogrāfa Marko Gekes laikmetīgajam baletam “Ņižinskis”, maijā – Volfganga Amadeja Mocarta operai “Dons Žuans”, ko veidos radošā komanda no Argentīnas – režisors Marselo Lombardero, scenogrāfs Djego Siliano un kostīmu māksliniece Lusiana Gutmane. Šo mākslinieku radošo rokrakstu Latvijas publika jau iepazinusi Mocarta operas “Figaro kāzas” iestudējumā. Maijā solokoncertu sniegs viens no šobrīd izcilākajiem basiem pasaulē Ginters Groisbeks.
Sezonu jau tradicionāli noslēgs Rīgas Operas festivāls, 2022. gadā jau ierastajai operu jauniestudējumu parādei pievienojot arī sezonas baleta jaunuzvedumus.
Atbilstoši valstī noteiktajiem ierobežojumiem, šobrīd Latvijas Nacionālā opera un balets piedāvā apmeklēt pasākumus divos drošības līmeņos:
- Bez maskām – uzrādot derīgu COVID-19 sertifikātu, pasākumu iespējams apmeklēt tikai personām, kuras veikušas pilnu vakcinācijas kursu vai pārslimojušas COVID-19. Pasākuma laikā sejas maskas nav nepieciešamas un netiek ievērota distance.
- Ar maskām – uzrādot derīgu COVID-19 sertifikātu, pasākumu iespējams apmeklēt personām, kuras veikušas pilnu vakcinācijas kursu, pārslimojušas COVID-19 vai saņēmušas laboratoriski apstiprinātu testa rezultātu. Pasākumā laikā jālieto sejas maskas un jāievēro 2m distance.
Pasākumiem, kas paredzēti visai ģimenei, tiek piemērots drošības līmenis “Ar maskām”.
Lai uzzinātu katra pasākuma apmeklējuma nosacījumus, aicinām iepazīties ar pasākumu programmu Latvijas Nacionālās operas un baleta mājaslapas www.opera.lv sadaļā “Kalendārs” vai vietnē www.bilesuparadize.lv.
Latvijas Nacionālās operas un baleta inovāciju partneris ir Latvijas Mobilais telefons.
Jauniestudējumi “Drakula”, “Simons Bokanegra”, “Divi metri”, “Pelnrušķīte”, “Amāls un nakts viesi”, “Burvju durtiņas operā” un kamermūzikas koncerti top ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Biļetes var iegādāties LNOB un “Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī internetā.
Informāciju sagatavoja:
Irbe Treile
Latvijas Nacionālās operas un baleta sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr.: + 371 67073700
Mob. tālr.: + 371 25469588
E-pasts: prese@opera.lv