Latvijas Leļļu teātrī sasniegts jumta augstākais punkts, līdz apkures sezonas sākumam teātris būs zem jumta

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajā energoefektivitātes uzlabošanas projektā Latvijas Leļļu teātrī K. Barona ielā 16/18, Rīgā, sasniegts jumta izbūves augstākais punkts, kurā 2022. gada 16. septembrī novietots spāru vainags. Šobrīd aktīvi turpinās jumta seguma izbūves darbi. Pie labvēlīgiem būvniecības apstākļiem teātris pilnībā būs zem jumta līdz apkures sezonas sākumam, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Leļļu teātra būvniecība strauji virzās uz priekšu – šobrīd pilnībā izbūvētas jaunās jumta konstrukcijas un jauna ārsiena, noslēdzas esošo būvkonstrukciju stiprināšana. Jau ir uzsākti ēkas siltināšanas darbi, logu un durvju montāža. Līdz apkures sezonas sākumam būs pilnībā izbūvēts jaunā jumta segums un uzsākti iekštelpu apdares darbi, lai jau 2023. gada rudenī teātris varētu atgriezties atjaunotajās telpās.

“Katrs kultūras infrastruktūras objekts – sakārtots un atjaunots atbilstoši mūsdienu prasībām – ir ieguldījums gan pilsētvidē, gan jo īpaši tā mērķauditorijai, kultūras pasākumu apmeklētājiem. Leļļu teātris veido mūsu nākotnes skatītāju, tāpēc šī objekta atjaunošana ir tik nozīmīga. Ceru, ka būvdarbi visos kultūras jomas infrastruktūras objektos, kas ir Valsts nekustamo īpašumu pārziņā, noritēs saskaņā ar iepriekš nospraustajiem grafikiem, kas ir vitāli svarīgi šo kultūras iestāžu darbības nepārtrauktībai,” norāda Kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Līdz apkures sezonai plānots pilnībā izbūvēt  jauno jumta segumu, veikt logu montāžu un tuvāko pāris mēnešu laikā varētu uzsākt iekšdarbus. Ņemot vērā ēkas vēsturiskos uzslāņojumus un savstarpējo savietojamību, būtisku izaicinājumu radīja arī ēkas būvkonstrukciju pastiprināšana, jo ēkas pamati izbūvēti uz nestabilas pamatnes.

“Latvijas bērni jau sen bija pelnījuši gaumīgas, siltas un mūsdienīgas telpas, kurās gūt savu pirmo teātra pieredzi. Ļoti gaidām brīdi, kad atkal vērsim Barona ielas ēkas durvis skatītājiem, arī aktieri un pārējie darbinieki vēlas strādāt telpās, kurās ir komfortabli un droši. Jau šobrīd plānojam bagātīgu jauniestudējumu klāstu, ar ko atgriezties izremontētajā ēkā, lai iemesls novērtēt būvnieku paveikto būtu gan pašiem mazākajiem, gan skolēniem, gan pusaudžiem un pieaugušajiem, ” norāda Latvijas Leļļu teātra valdes loceklis Vilnis Beķeris.

“Veicot vēsturiskās ēkas atjaunošanu, izaicinājumi nesuši arī negaidītu ieguvumu.  Demontējot ēkas sākotnējo jumta segumu, secinājām, ka jumta konstrukcijas ir savu nokalpojušas un mums vēstures elpu nāksies savienot ar nākotnes risinājumiem. Kopīgi mums izdevās rast teātrim vēl labāku risinājumu  - projektā īstenot jaunu jumta konstrukciju izbūvi. Tādejādi teātra kolektīvs ieguvis Mazo zāli ar paaugstinātiem griestiem un plašākas iespējas radošajiem uzvedumiem nākotnē,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Turpmākajā darbu gaitā tiks uzlabots vēsturiskās Leļļu teātra ēkas estētiskais un tehniskais stāvoklis, tai skaitā īstenoti nepieciešamie jumta atjaunošanas darbi un samazināts ēkas siltumenerģijas patēriņš par aptuveni 50%. Ietaupītos līdzekļus varēs izmantot citu teātra attīstības mērķu īstenošanā. Skatītāju un darbinieku ērtībai tiks paaugstināti arī Mazās zāles griesti, kas dos iespēju dažādot pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Latvijas Leļļu teātra energoefektivitātes projektu izstrādājis SIA “Livland Group”, būvdarbus veic personu apvienība “P un P būvniecības grupa”, līgumcena 2,75 miljoni eiro bez PVN. Leļļu teātra atjaunošanas projekta finansēšanai sadarbībā ar Kultūras ministriju piesaistīts Eiropas Savienības fondu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas un valsts budžeta finansējums (tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai caur ieguldījumiem būvniecībā).

Paralēli Latvijas Leļļu teātra energoefektivitātes veicināšanas aktivitātēm, kapitālsabiedrība īsteno vēl trīs Latvijas teātra kultūrai nozīmīgu teātru energoefektivitātes un pārbūves darbus. Šobrīd aktīvi tiek meklēti risinājumi Valmieras Drāmas teātra pārbūves darbu izmaksu sadārdzinājuma segšanai. Jaunajā Rīgas teātrī noslēgumam tuvojas jauno jumta konstrukciju izbūves darbi un jau tuvākajā laikā tiks atsegta ēkas fasādes daļa. Noslēgumam tuvojas Dailes teātra energoefektivitātes projekts un sekmīgi noris arī teātra priekšlaukuma revitalizācijas darbi.

VNĪ sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro.  VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 352 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1000 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 ha platībā, un 3460 zemes īpašumiem ar kopējo platību 907 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.

Papildu informācija plašsaziņas līdzekļiem:
VAS „Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļa
E-pasts: komunikacija@vni.lv;
tālr. +371 20235301