Aizvadītajā nedēļā Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padome tika iepazīstināta ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja saturiskās darbības uzsākšanas modeļa piedāvājumu. Tas paredz, ka jau 2025. gadā tā varētu būt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atsevišķi veidota struktūrvienība, kas sāks darbu pie vienota laikmetīgās mākslas krājuma izveides, iepirkuma un pētniecības.
Ziņojumā, ko veidojusi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja darba grupa, uzsvērts, ka vēl pirms LLMM telpiskās jeb fiziskās mājvietas nodrošināšanas ir nepieciešama laikmetīgās mākslas institucionālās vadības izveide un tās darbības uzsākšana. Šāds solis sperams, lai pārtrauktu fragmentārismu, kas izveidojies Latvijas laikmetīgās mākslas funkciju sadalījuma starp ļoti dažādām institūcijām rezultātā. Kā arī, lai stratēģiski apvienotu laikmetīgās mākslas pārvaldību valsts līmenī, tostarp arī nodrošinot stratēģisku pieeju un pietiekamus līdzekļus Latvijas laikmetīgās mākslas iepirkumam un pētniecībai. LLMM institucionālās vadības pārstāvji strādās arī pie tā, lai mēs pēc iespējas ātrāk nonāktu pie LLMM ēkas, kurā uzturēt nepārtrauktu laikmetīgās mākslas procesu
Darba grupas redzējums attiecībā uz LLMM institucionālās vienības modeļa funkcijām paredz muzeja krājuma komplektēšanu, dokumentēšanu, saglabāšanu, digitalizēšanu un pieejamības nodrošināšanu, muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas izpēti, kā arī sabiedrības izglītošanu, izmantojot ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas, kā arī citus ar muzeja darbību saistītus komunikācijas veidus.
Apzinoties, ka visas LLMM funkcijas nevar tikt ieviestas vienlaicīgi, darba grupa piedāvā to progresīvu kāpināšanu periodā no 2025. gada (institūcijas darbības uzsākšana) līdz 2032. gadam, kad tiek provizoriski uzbūvēts LLMM, kas pārņemtu LLMM institucionālās vienības funkcijas.
Paralēli turpinās darbs pie LLMM fiziskās ēkas projekta ieviešanas ciešā sadarbībā ar Rīgas domi. Šobrīd notiek potenciālo vietu vērtēšanas process, kuram jānoslēdzas septembra beigās.
Darba grupa LLMM institucionālās darbības modeļa izstrādei strādāja kultūras ministres biroja vadītājas Līnas Birzakas – Priekules vadībā, darba grupas vadītājas vietnieces pienākumus pildīja KM Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāja Līga Dimante. Darba grupas locekļi: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore, Latvijas Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētāja Solvita Krese, KIM? Laikmetīgā mākslas centra dibinātāja Zane Čulkstēna, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle Elīna Vikmane, Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova, KM Juridiskās nodaļas juriskonsulte Lelde Puisāne un KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas referente Ieva Krūmiņa.
LLMM projekta būvniecība iekļauta Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam prioritāro investīciju projektu kopumā, kā arī Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs ir viena no KM izvirzītajām prioritātēm Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu, kura 9.2.pasākums paredz izveidot Laikmetīgās Mākslas muzeja darbības institucionālo vienību un mērķtiecīgi paplašināt Laikmetīgās Mākslas muzeja krājumu.