Ministru kabinets 9. aprīļa sēdē atbalstījis Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Padomes Paplašinātajam daļējam nolīgumam par Eiropas Kultūras ceļiem[1] kā oficiālai dalībvalstij. Tādējādi jau 2019. gadā Latvija varēs pilntiesīgi lemt par Eiropas Kultūras ceļu programmas turpmāko attīstību, kā arī sniegt savu ieguldījumu un īstenot intereses attiecībā uz tādiem Latvijas kultūras mantojumam būtiskajiem ceļiem kā Hanzas, Jūgendstila, Vikingu vai Eiropas Ebreju mantojuma ceļš.
Pievienošanās nolīgumam sniedz būtiskas iespējas tūrisma nozares attīstībai, jaunu sadarbības platformu veidošanai, kultūras matojuma vērtību izpratnei un zināšanu nodošanai, sasaistot dabas un kultūras vērtības. Tā vienlaikus veicinās kultūras mantojuma un tūrisma nozares ciešāku sadarbību. Atsevišķi Latvijas objekti jau šobrīd ir iesaistījušies programmas Jūgendstila un Hanzas ceļos. Interesi par iesaistīšanos programmā, iekļaujoties jau esošajos maršrutos vai izstrādājot un piedaloties jaunu maršrutu izstrādē, Latvijā izrādījušas vairākas nevalstiskās organizācijas.
Latvijas pievienošanās nolīgumam paredzēta 2019. gadā, nodrošinot regulāru ikgadēju dalības iemaksu 5 125 eiro apmērā. Programmas koordinatora uzdevumus Latvijā veiks Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Pašlaik nolīgumam ir pievienojušās 32 valstis un apstiprināti 33 kultūras ceļi. Šī iniciatīva nav tikai materiālais mantojums, tā aptver gan kultūru, gan tūrismu kopumā, piemēram, Eiropas Mocarta ceļš, Eiropas vīnu ceļš vai Olīvu ceļš.
Eiropas Kultūras ceļu programmu Eiropas Padome izveidoja 1987. gadā, lai sabiedrībai demonstrētu, kā dažādu valstu kultūra un kultūras mantojums sniedz pienesumu kopīgajam Eiropas mantojumam. Šī programma praksē ievieš Eiropas Padomes pamatprincipus: cilvēktiesības, demokrātiju, kultūras daudzveidību, identitāti, dialogu, savstarpēju saziņu un bagātināšanos, pārkāpjot valstu un gadsimtu robežas.
Nolīguma nolūks ir veicināt ciešāku Eiropas Padomes dalībvalstu sadarbību un sniegt ieguldījumu Eiropas identitātes un pilsoniskuma popularizēšanā, izmantojot zināšanas un izpratni par Eiropas kopējo mantojumu, un kultūras saikņu un dialoga attīstīšanā gan Eiropā, gan citās valstīs un reģionos. Tā mērķis ir veidot kopīgu kultūrtelpu, izstrādājot kultūras ceļus, lai veicinātu izpratnes veidošanu par mantojumu, izglītību, sakaru tīkliem, kvalitatīvu un ilgtspējīgu pārrobežu tūrismu, kā arī citām saistītām aktivitātēm.
Informāciju sagatavoja:
Inita Kabanova
Kultūras ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas referente
E-pasts: Inita.Kabanova@km.gov.lv
Tālr. (+371) 67330254, 28323460
[1] Eiropas Padomes Paplašinātais daļējais nolīgums par Eiropas Kultūras ceļiem, kas apstiprināts ar Eiropas Padomes Ministru komitejas 2013.gada 18.decembra Rezolūciju CM/Res(2013)66, ar ko apstiprina Paplašinātā daļējā nolīguma par kultūras ceļiem (EPA) izveidi (Resolution CM/Res(2013)66 confirming the establishment of the Enlarged Partial Agreement on Cultural Routes (EPA))