No 1. līdz 5. februārim tiešsaistē norisinājās UNESCO Starpvaldību komitejas kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (Komiteja) 14. sesija, vienkopus pulcējot vairāk nekā 200 pārstāvjus no UNESCO 2005. gada Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (Konvencija) dalībvalstīm, kā arī nevalstiskās organizācijas.
Latvijas delegācijas vadītāja Komitejā, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore profesore Rūta Muktupāvela pauda atzinīgus vārdus par publikāciju “Culture in Crisis – Policy guide for a resilient creative sector”, kas apkopo praktiskus soļus Covid-19 pandēmijas radīto seku novēršanā, kā arī informēja Komiteju par valsts īstenotajiem Covid-19 radīto seku novēršanas pasākumiem – modernizāciju kultūras nozarē, ieguldījumiem kultūras infrastruktūrā, atbalstu Covid-19 krīzes skartajām nevalstiskajām organizācijām u.c.
“Kultūra ne tikai pozitīvi ietekmē nacionālas valsts ilgtspējīgu attīstību, kalpojot par pamatu līdztiesībai un iekļautībai, bet arī veicina tās ekonomisko izaugsmi. Latvija UNESCO līmeņa forumos var pamatoti lepoties ar saviem sasniegumiem un kalpot par piemēru tam, kā virzīties dzimumu līdztiesības, radošo personu tiesiskās aizsardzības un digitālās vides attīstības virzienā. Latvija var argumentēt un demonstrēt, ka ir iespējams apvienot māksliniecisko jaunradi, inovatīvas uzņēmējdarbības un biznesa vadības jomas, lai veicinātu radošo un kultūras industriju sektora attīstību,” uzsver Latvijas delegācijas vadītāja Komitejā profesore Rūta Muktupāvela.
Vienlaikus UNESCO izcēlusi Digitālo vadlīniju nozīmi, kuras ietver stratēģisku pamatu Konvencijā noteikto mērķu sasniegšanai digitālajā vidē, kur kultūras preces un pakalpojumi tiek radīti, ražoti, izplatīti, patērēti un uzglabāti elektroniski. Paužot atbalstu vadlīniju aktualizēšanai, Latvijas delegācijas vadītāja vienlaikus vērsusi uzmanību uz digitālo prasmju plaisas palielināšanos, kā arī pieejamības jautājumu aktualizēšanos pandēmijas laikā.
2020. gadā Latvija iesniedza periodisko ziņojumu par sasniegto progresu Konvencijā noteikto mērķu īstenošanā pēdējo četru gadu laikā. Ziņojums paredz tā izstrādāšanu sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, kuru darbība ietver Konvencijā nostiprināto kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas principu īstenošanu.
Komiteja ir Konvencijas dalībvalstu vēlēta institūcija, ko veido 24 valstis. Komiteja uzrauga Konvencijas mērķu īstenošanu, kas paredz sekmēt līdzsvarotu starptautisko kultūras preču un pakalpojumu apriti, veicināt radošo personu mobilitāti un nodrošināt tām labvēlīgus darba apstākļus, veidot ilgtspējīgas kultūras pārvaldības sistēmas un politiku, kā arī veicināt kultūrā tādas pamatvērtībās kā izpausmes brīvību un dzimumu līdztiesību.
Latvija pirmo reizi Komitejā tika ievēlēta 2017. gada 15. jūnijā uz laiku no 2017. līdz 2021. gadam. Šo gadu laikā Latvijas delegācija ir paudusi nostāju par dažādiem aktuāliem jautājumiem kultūras un radošajās industrijās, kultūrpolitikā, vienlaikus izceļot Latvijas sniegumus, piemēram, “radi!” iniciatīvu, Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformu Hugo.lv darbību un sasniegumus. Komitejas 14. sesija ir noslēdzošā, kurā Latvija aktīvi piedalās, kā tās locekle. Komitejas sastāvā esošo valstu nomaiņas procedūra tiks izpildīta 2021. gada jūnijā.
Latviju Komitejas 14. sesijas darbā pārstāvēja delegācijas vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore profesore Rūta Muktupāvela, Latvijas pastāvīgā pārstāvja UNESCO vietniece Zanda Grauze, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta vecākā referente Sabīne Branta un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca.
2021. gadā aprit trīsdesmit gadi, kopš Latvija pievienojusies starptautiskajām organizācijām – ANO un UNESCO –, kuru darbība vērsta uz miera un drošības nodrošināšanu pasaulē un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanu, veicinot starpvalstu sadarbību šo mērķu sasniegšanā.
Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, UNESCO LNK komunikācijas konsultante
Mob. tālr. (+371) 29683396 | E-pasts: k.balcare@gmail.com