Ministrijas jaunumi Covid-19
lidzfinansejums

Valdības sēdē 7.jūnijā izskatīts Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai 2020. un 2021. gadam, secinot, ka piešķirtais finansējums ieguldīts atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

Kultūras nozarē kopējais ieguldītais valsts budžeta finansējums, kas tika piešķirts īpaši Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai, 2020. gadā bija 20 413 055 eiro, bet 2021. gadā 39 766 146 eiro apmērā.

Finansējums tika ieguldīts pasākumu kopumā, kas vērsts uz finanšu situācijas stabilizāciju nodokļu maksātājiem, tādējādi situācijā, kad tika ieviesti ierobežojumi pandēmijas izplatības apturēšanai, samazinot iespējamo krīzes ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem, kā arī radot jaunas iespējas uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tika likts uzsvars uz infrastruktūras uzlabojumiem, inovāciju, digitālo transformāciju, orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus.

2020. gadā 10,6 miljoni eiro ieguldīti, lai stabilizētu finanšu situāciju KM kapitālsabiedrībās, KM padotības muzejos, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Latvijas nacionālajā arhīvā (LNA), kā arī lai izveidotu radošo personu nodarbinātības programmu Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF).

Sniegtais atbalsts ļāva teātriem sagatavot 56 jauniestudējumus, izrādīt 1 522 izrādes un īstenot 40 digitālos projektus. Koncertorganizācijas un Latvijas Nacionālā opera un balets, pateicoties atbalstam, izrādīja koncertus un izrādes lielākā apjomā, nekā gada sākumā tika plānots.

Saņemtā atbalsta ietvaros LNB varēja nodrošināt 4, 1 milj. apmeklējumus, veikt 114 987 grāmatu fiziskos izsniegumus un 7, 6 milj. elektroniskos izsniegumus, LNA varēja nodrošināt 1 690 klientu (vairāk nekā 5,55 tūkst. apmeklējumi) apkalpošanu, vairāk nekā 14,9 tūkst. klientu konsultēšanu un 22,7 milj. arhīvā glabājamo vienību glabāšanu. KM padotībā esošie muzeji varēja nodrošināt 517,3 tūkst. muzeja apmeklētāju apkalpošanu, papildināt Nacionālo muzeju krājumu par 20,3 tūkst. vienībām un nodrošināt saglabātību, veikt nepieciešamo restaurāciju 2,98 milj. muzeja krājumu vienībām. 

Īstenojot VKKF mērķprogrammu “Radošo personu nodarbinātības programma”, kas paredzēja atbalsta sniegšanu pašnodarbinātām personām radošā darba veikšanai, no 2020. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim 2 projektu konkursu rezultātā atbalstu saņēma 470 mūzikas nozares, 285 vizuālās mākslas, 145 teātra mākslas, 101 dizaina, 94 filmu mākslas, 70 dejas, 56 literatūras un 69 citu nozaru pārstāvji. Informācija par radošo personu paveikto un sasniegto konkrētajās mākslas jomās ir norādīta Valsts kultūrkapitāla fonda 2020. gada publiskajā pārskatā.

9,6 milj. 2020. gadā ieguldīti kultūras piedāvājuma attīstīšanā un nākotnes kultūras piedāvājuma veidošanā visas nozarēs, gan īstenojot VKF mērķprogrammas, gan ieguldot KM padotības iestāžu veidotajā kultūras piedāvājumā, piemēram, LNB īstenoja grāmatu iepirkuma programmu publiskajām bibliotēkām un organizēja nozares profesionāļu kvalifikācijas pilnveides pasākumus.

233 745 eiro investēti kultūras infrastruktūrā - Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā veikta 6 eksponātēku niedru jumtu nomaiņa, vējdzirnavu jumta un korpusa seguma nomaiņa, uzsākti darbi muzeja krājumu glabātuves apkures sistēmas sakārtošanai, iegādāti eksponātēku restaurācijas materiāli un aprīkojums muzeja speciālistiem restaurācijas darbu veikšanai. Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkā Aspazijas bulvārī veikti ugunsdzēsības un apziņošanas sistēmas sakārtošanas darbi.

Kā nozīmīgākie Covid-19 krīzes pārvarēšanas finansējuma ieguldījumi 2021. gadā uzskatāma PIKC “Nacionālā Mākslu vidusskola” struktūrvienības „Emīla Dārziņa mūzikas skola” koncertzāles Kalnciema ielā pārbūve un labiekārtošana, lai uzlabotu skolas mācību vidi, kā arī VKKF mērķprogramma “KultūrELPA”, kas tika izstrādāta, ņemot vērā nepieciešamību aktīvi stimulēt kultūras nozares radošo un ekonomisko aktivitāti, tādējādi kompensējot krīzes laikā radītos zaudējumus un nodrošinot kultūras nozares dzīvotspēju.

Kultūras infrastruktūras jomā veikta Nacionālās koncertzāles Rīgā novietņu salīdzinošā analīze, fokusa grupu norise un izvērtējums par telpu programmu Rīgas kongresu namā, LNOB ugunsdzēsības un apziņošanas sistēmas izbūve Jaunajā zālē un jaunajā korpusā, Leļļu teātra ēkas būvprojekta izstrāde, būvkonstrukciju stiprināšana, kā arī Valmieras drāmas teātra energoefektivitātes paaugstināšanas projekta uzsākšana un turpināti darbi pie LEBM apkures sistēmu atjaunošanas un eksponātēku restaurācijas.

2021. gadā piešķirtajos finanšu līdzekļos papildus iekļauts finansējums augstas gatavības projektu īstenošanai 9, 2 milj. eiro apmērā, finansējums 6 milj. eiro apmērā pārskaitīšanai AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu komersantiem, kuri organizē pastāvīgus publiskus mākslas, izklaides un atpūtas pasākumus, un mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz mākslas, izklaides un atpūtas nozari, kā arī finansējums 9,4 milj. apmērā VKKF mērķprogrammas „Radošo personu nodarbinātības programma” turpināšanai un finanšu situācijas stabilizēšanai KM kapitālsabiedrībās un iestādēs. 2,5 milj., savukārt, ieguldīti, lai VKKF mērķprogrammas ietvaros kultūras pasākumu rīkotājiem nodrošinātu biļešu kompensāciju 80 % apmērā par ārkārtējās situācijas laikā atceltajiem pasākumiem.

 

Dace Vizule

Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Dace.Vizule [at] km.gov.lv