Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, ministri un deputāti!
Pēc dažām nedēļām apritēs nu jau trīs gadi kopš Krievijas asiņainā kara Ukrainā, kur līdztekus cīņai par cilvēku dzīvību, ukraiņi varonīgi cīnās par valsts kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanu. Tikmēr šeit – Latvijā – līdz ar starptautiskajiem “Straumes” panākumiem, šķiet daudz plašāk atveram acis jautājumam par kultūras kā starptautiskās diplomātijas instrumentu.
Pirms aptuveni diviem gadiem Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis līdztekus sarunām par ārvalstu militāro palīdzību, atgādināja, ka pasaule nedrīkst pievērt acis jautājumam par Ukrainas kultūras un tās kultūras mantojuma iznīcināšanu. Latvija ir sniegusi praktisku atbalstu Ukrainas kultūras mantojuma bojājumu fiksēšanā, datu apkopošanā, vienlaikus, šo pieredzi ņemot vērā, lai sagatavotos jebkādām potenciālajām krīzes situācijām pašu mājās.
Esam aktīvi strādājuši kopā ar starptautiskajiem partneriem gan UNESCO, gan Kanādas bruņotajos spēkos, veicinot Latvijas pievienošanos Hāgas 2. protokolam. Turklāt šogad esam uzņēmušies arī vadīt UNESCO pasaules kultūrpolitikas konferences Mondiacult2025 reģionālās konsultācijas Austrumeiropas valstīm. Arī tajās starptautiskajiem drošības jautājumiem pievērsta milzīga nozīme, uzsverot kultūras kā noturību stiprinošu faktoru konfliktu un krīžu situācijās. Līdztekus tam par drošības jautājumu nozīmi Latvijā starptautiski vairākiem desmitiem tūkstošu apmeklētāju šogad vēstīsim arī valsts paviljonā arhitektūras biennālē Venēcijā.
Par galvu reibinošiem panākumiem un man gribētos teikt arī vēl nebijuša mēroga valsts tēla kampaņu ar savu izcilo veikumu parūpējušies animācijas filmas “Straume” veidotāji. Pateicoties viņiem, Latvijas kino pirmo reizi tiek izrādīts miljoniem skatītāju Meksikā, ASV, piedzīvo savas pirmizrādes tādās valstīs kā Izraēla, Ķīna, un, protams, vērienīgā apjomā tiek demonstrēts arī valstīs Eiropā.
Vienlaikus Latvija Kultūras ministrijas personā ir bijusi tā, kas Eiropas līmenī iniciējusi sarunu par mērķētu atbalstu kultūras un radošajām nozarēm. Īpaši audiovizuālā nozare ir piedzīvojusi būtisku izaugsmi, pateicoties programmas “Radošā Eiropa” sniegtajam atbalstam – veicinot filmu kopražojumu projektu izstrādi, talantu attīstīšanu tālākizglītības kursos, kā arī sekmējot kultūru un valodu daudzveidību demonstrējot dažādu Eiropas valstu filmas festivālos un kinoteātros un ir svarīgi, ka šāds atbalsts tiek turpināts arī nākotnē.
Un visbeidzot – mūsu mājasdarbs ir arī sadarbības stiprināšana ar latviešu diasporu pasaulē. Jā, jau šobrīd veiksmīgi sadarbojamies Dziesmu un deju svētku procesa organizācijā, diasporas mediju atbalstīšanā, tomēr redzu, ka nākotnē mūsu sadarbībai ir jākļūst vēl mērķtiecīgākai un stiprākai.
Un stiprākai un skaidrākai ir jākļūst mūsu visu izpratnei par latviešu kultūras popularizēšanu pasaulē. Mums ir jākļūst par tiem, no kuru piemēra mācās kaimiņvalstis. Mums ir jābūt tiem, kuri uz “Straumes” panākumu viļņa veicina Latvijas kultūras eksportspēju un izaugsmi starptautiskajā arēnā!
Paldies!