1988. gada vēsturiskais Latvijas Radošo savienību plēnums bija mūsu inteliģences zvaigžņu stunda. Īstais brīdis īstajā laikā, kad izdevās sabiedrībā iekustināt procesus, kas to mobilizēja savas brīvības un valsts neatkarības atgūšanai.
Lai arī Gaismas pils ir uzcelta, tomēr mākslinieku, literātu, radošo cilvēku tieksme un misija uzturēt sabiedrībā vērtību un ideālu klātbūtni joprojām ir spēkā. Tādēļ šodien, fokusā liekot tagadnes problēmas un uzdevumus, mums kopā jāstrādā, lai mudinātu cilvēkus un sabiedrību darīt sevi un savu valsti labākus.
Kultūra nav nozare, tā ir visa pamats, vai runa ir par indivīdu, sabiedrību vai valsti. Liela daļa šodienas Latvijas problēmu būtu vieglāk risināmas, ja sabiedrība apzinātos un izprastu šo kultūras kā vispārēja pamata nozīmi un lomu. To nekad nebūs par maz uzsvērt.
Novēlu Latvijas Radošo savienību padomei arī turpmāk veicināt sabiedrībā šo kultūras izpratni, kā arī attīstīt cilvēkos kritisku domāšanu, spēju atšķirt patiesību no meliem, likt apzināties savas saknes un spēka avotus, skatīties un redzēt dziļāk par ikdienas virskārtu un raudzīties nākotnē, kuru veidot ir mūsu kopīgs mērķis un uzdevums.
Sveicot Radošo savienību plēnuma 30. gada dienā,
kultūras ministre Dace Melbārde