23. maijā kultūras ministre Dace Melbārde piedalījās Eiropas Savienības (ES) Izglītības jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes sēdē, kurā, diskutējot par dezinformācijas apkarošanas nepieciešamību un ES iedzīvotāju uzticības atjaunošanu medijiem, uzsvēra medijpratības veicināšanas lomu un atbildīgas, caurredzamas rīcības nepieciešamību IT kompāniju un sociālo mediju platformu ikdienas darbā.
„Medijpratību varam salīdzināt ar vakcīnu, kas dod imunitāti pret dezinformācijas sērgu. Dažādos dokumentos esam uzsvēruši nepieciešamību sagatavot pedagogus, kas varētu medijpratībā izglītot skolēnus un sagatavot jaunos pilsoņus, kas prastu novērtēt uzticamus medijus un zinātu, kur meklēt uzticamu, profesionālu žurnālistiku. Šo politiku jāturpina realizēt vēl intensīvāk,” uzsvēra kultūras ministre, vēršot ministru uzmanību uz to, ka Eiropas Medijpratības nedēļai jākļūst par visu savienības dalībvalstu tradīciju.
„Lai nodrošinātu un stiprinātu imunitāti, ir jālieto veselīgs uzturs, kas šodienas diskusijas kontekstā ir uzticami, kvalitatīvu saturu izplatoši mediji. Atzinīgi novērtējam ES “Radošās Eiropas” programmu un īpaši “Media” apakšprogrammu, kura atbalsta jaunu audiovizuālo darbu ražošanu. Mēs iesakām pievērst lielāku uzmanību kvalitatīvas žurnālistikas veicināšanai. Šajā ziņā pozitīvu lomu varētu spēlēt žurnālistu stažēšanās programmas, žurnālistikas izcilības balvas, valsts atbalsts neatkarīgai žurnālistikai un vietējai mediju ekosistēmai, kā arī labvēlīga attieksme pret dalībvalstīm, kas cenšas risināt drukātās preses problēmas,” ir pārliecināta D.Melbārde.
„Jebkura vakcinācijas efektivitāte ir atkarīga no tās pareizās un precīzās lietošanas – kam tā nepieciešama un kuros gadījumos. Tas pats attiecas uz cīņu pret dezinformāciju. ES ir Komisijas Rīcības plāns un Rīcības kodekss, bet nevaram balstīt cīņu pret dezinformāciju vienīgi uz lielo platformu labo gribu un tehnoloģiskiem risinājumiem. Vēl neesam raduši risinājumu, kas nodrošinātu atbildīgu un caurredzamu rīcību no IT kompānijām un sociālo mediju platformām. Ir arī jāsaprot psiholoģiskā vide – kāpēc un kuros gadījumos daļa sabiedrības inficējas ar pret ES un tās dalībvalstīm vērstiem falsificētiem naratīviem. Tāpēc ir jāveic dezinformācijas mērķauditorijas analīze katrā dalībvalstī, lai lieki netērētu resursus cīņā pret tādu dezinformāciju, kurai nav ietekmes” norādīja D.Melbārde.
“Tāpat kā cīņā pret sērgām, arī ar dezinformāciju ir jāatklāj un jāanalizē tās izcelsme un konteksts. Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupa veiksmīgi ceļ apziņu par dezinformācijas fenomenu. Tā jau atmaskojusi vairāk nekā 4000 dezinformācijas kampaņu. Darbs ir resursu ietilpīgs, un tāpēc uzskatām, ka mums visiem kopā jāsniedz grupai lielāks atbalsts, kā to ieteicis arī Eiropas Parlaments” atgādināja ministre.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale,
kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
67330202, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv