Ministrijas jaunumi
Nauris Puntulis

Godātie deputāti, cienījamie sēdes dalībnieki klātienē un tīmekļa vietnēs!

Šodienas Saeimas ārkārtas sēdē svinam pirmo – piecu gadu – jubileju, kopš Latvijas valsts atzīmējamo dienu sarakstā Saeima 27. aprīli iekļāva kā Latgales kongresa dienu.

Pirmais Latgales kongress bija pagrieziena punkts ceļā uz neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas valsts dibināšanu, pirmais nepārprotamais apliecinājums Latvijas valstsgribai, kas kongresa rezolūcijā ierakstīts šādiem vārdiem: 

Mēs, Latgales latviešu pilnvarnieki, sapulcējušies 26.un 27. aprīlī 1917. gada Rēzeknē sasauktā kongresā, atzīdami latviešus, kuri dzīvo Vitebskas guberņā, kā arī kurzemniekus un vidzemniekus par vienu latviešu tautu, nospriedām apvienoties ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem vienā politiskā autonomā organismā.”

Latgales kongresa diena nav tikai Latgalei, bet visai Latvijai nozīmīga Latvijas vienotības diena. Šajā sakarā vēlos īpaši atgādināt un uzsvērt to, iespējams, daudzu atmiņā jau pabalējušo faktu, ka Latgales kongresa loma un nozīme Latvijas valsts vēsturē tika atjaunota sabiedrības apziņā un vēsturiskajā atmiņā, lielā mēra pateicoties Latvijas valsts simtgades svinībām, to plašajai daudzgadu programmai, kuras finansējums deva iespēju arī mērķtiecīgam Latvijas vēsturnieku pētniecības darbam.

Iesaistot Latvijas valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstisko sektoru un visu sabiedrību vēsturnieku darba rezultātu izgaismošanā un daudzināšanā, laikā no 2017. līdz 2021. gadam iepazinām un gadu pa gadam izdzīvojām sava valstiskuma vēsturi. Turklāt īpaši nozīmīgi, ka vēsturnieku veiktā izpēte un Latvijas simtgades svinību uzjundītā enerģija deva sabiedrībai impulsus un jaunas idejas jau citām nozīmīgām norisēm un darbiem, kas radušies un turpina mūsu valsts un sabiedrības attīstības ceļu arī šajā – Latvijas valsts nākamajā simtgadē.

Šis jaunais posms rāda, ka Latvijas simtgade nav bijusi tikai sen apdzisusi svētku uguņošana, bet tās laikā sabiedrības garīgajā augsnē ir iedēstīti dzīvotspējīgi zaļojoši ozoliņi, kas ir turpinājums iesāktajam. Kā Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes priekšsēdētājs vēlos izcelt tās ilgtspējīgās iniciatīvas, kas vērsušās plašumā un saistās ar Latviešu vēsturisko zemju likumu un tam piesaistīto rīcības dokumentu –  Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu 2022.–2027. gadam. Tā mērķis ir nodrošināt latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu. Līdzīgi kā savulaik valsts simtgades programma, arī šis attīstības plāns tapis iesaistoties plašai sabiedrībai, tāpēc jo vērtīgs.

Darbs vēl tikai iesākumā, taču nupat top redzami arī pirmie augļi. Skaistākais no tiem –  oficiāli apstiprinātais Latgales tumši zilibaltzilais karogs –  pirmais no Latvijas vēsturisko zemju karogiem, kas turpmāk plīvos līdzās sarkanbaltsarkanajam Latvijas karogam.  Pirmo reizi izsludināti Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursi vēsturisko zemju kultūras programmām. Pirms pāris nedēļām ir sākusi darboties Latvijas vēsturisko zemju tīmekļa platforma

Latvijas vēsture ir mūs mācījusi, ka demokrātiskā un neatkarīgā sabiedrībā stipras vienotības nosacījums ir nevis unificēšana, bet vienoto veselumu veidojošo komponenšu daudzveidības atzīšana, saglabāšana un attīstība. Tas attiecas arī uz latviešu valodas reģionālo savdabību. Jāatzīst, ka atsevišķos Latvijas valsts vēstures posmos latgaliešu valoda ir tikusi nepamatoti noniecināta.  Tādēļ būtiski turpināt latgaliešu valodas apmācību visās Latgales reģiona skolās, kam nepieciešams rast risinājumu, jau sākot ar nākamo mācību gadu.

Pašreizejā informatīva kara apstākļos sevišķi svarīgi ir stiprināt mediju saturu, jo īpaši Latgalē. Kopš 2017. gada darbojas Mediju atbalsta fonda programmas, kas nodrošina finansējumu satura veidošanai. Kopā medijiem satura veidošanai novirzīti 14 728 950,72 eiro. No šīs summas Latgalei piešķirti 918 517,57 eiro. Turklāt Latgales mediji finansējumu saņem ne tikai no Latgalei īpaši izdalītā finansējuma, bet arī no kopējā reģionālajiem medijiem paredzētā apjoma, kam jāpieskaita arī Covid atbalsts (kopā 5 374 295 eiro) un 2022. gada programma Latgales medijiem ziņu radīšanai kontekstā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā (450 000 eiro).

Kultūras ministrija turpina atbalstīt Latgales reģiona latviešu pašapziņu un stiprināt reģionālo identitāti ar ieguldījumu profesionālās kultūras pieejamībā – sniedzot atbalstu mūzikas / mākslas vidusskolām Rēzeknē un Daugavpilī kā kultūrizglītības un kultūrdzīves centriem, Daugavpils teātrim, koncertzālei Gors un izstāžu telpai Rotko, arī regulārai grāmatu izdošanai latgaliešu valodā.

Atbalstu saņem arī amatiermāksla – gandrīz 5000 dalībnieku no 250 kolektīviem šovasar ar Latgales karogu dosies uz Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā.

Šis karogs ar Latvijas joslu dalījumu un tajā ieausto Latgales ezeru un debesu zilgmi ir simbols gan Latgalei, gan Latgales latviešu – latgaliešu – nerimstošajam sparam sava latviskuma savdabības glabāšanā un attīstīšanā.

Dzejniece Anna Rancāne poētiski skaidro Latgales karoga simboliku, izceļot “balto gaismas strēli no zvaigžņu raksta, kas pāršķēlusi tumši zilo nakti, rādot gaišu ceļu latgaliešu ticībai, pašapziņai un spēkam. Latgales karogs, lai arī izveidots vien 21. gadsimta sākumā, ir kā trešā gadu tūkstoša latgaliešu atmodas simbols. Tumši zilajā krāsā ir ieaustas gadsimtu tradīcijas un tikumiskās vērtības. Tā ir rudzupuķu (latgaliski – naktineicu) krāsa, kas redzama arī seno latgaļu goda drēbēs, sievu villainēs un vīru vamžos, simbolizē Latgali gan kā tradicionālu zilo ezeru zemi, gan Māras zemi, jo zilā krāsa katoļu Baznīcā ir Jaunavas Marijas simbols”.

Ir svarīgi prast lasīt šīs vēsturiski tapušās simboliskās, nozīmes, lai nepārņemtu savos šodienas simbolos vēsturiski novecojušus un šodien mums nepieņemamus simbolus. Tādēl vēlreiz vēlos uzsvērt Latvijas vēstures zināšanu nozīmi un attīstību valsts apziņā, vēsturiskajā atmiņā un nākotnes veidošanā. Solidarizējos ar vēsturniekiem nepieciešamībā rast atbilstošu finansējumu regulāra pētnieciskā darba nodrošinājumam, jo tas ir būtisks ieguldījums Latvijas tautas un iedzīvotāju apziņas un nacionālās identitātes, līdz ar to arī valsts drošības stiprināšanā.

Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna īstenošana vēl tikko sākusies, vēl daudzi uzdevumi gaida atbalstu un risinātājus, taču es ceru un ticu, ka tas nemazinās Latgales kongresā apliecināto vēlmi pievienot savu ieguldījumu vienotās Latvijas kopšanā un uzplaukumā, kurā līdzdalīgas ir visas latviešu vēsturiskās zemes!