BRĪVĪBAS PIEMINEKLIS UN RĪGAS BRĀĻU KAPI – BEIDZOT VALSTS ĪPAŠUMS
2020. gadā pieņemts Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums, saskaņā ar kuru mūsu valsts simboli no bezsaimnieka objektiem kļuvuši par valsts īpašumiem. Jautājums risināts desmitgadi, daudzām potenciālām atbildīgajām pusēm vairoties no atbildības. Kultūras ministrija atbildību uzņēmās. Ar likumu arī sakārtota abu objektu apsaimniekošana.
RĪGAS FILHARMONIJA, OPERA, LMA
2022. gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu attīstīt nacionālās koncertzāles projektu Rīgas Kongresu namā, apstiprinot KM izstrādāto projekta attīstības modeli. 2022. gada augustā KM, Rīgas Dome un SIA “Rīgas Nami” parakstīja protokolu par projekta attīstību. 2023. gada jūnijā noslēdzas starptautiskā arhitektu metu konkursa 1. kārta. 2023. gada izskaņā zināsim arhitektu biroju, kura darbs tiks īstenots.
Jautājums tika risināts 35 gadus!
Paralēli koncertzāles projektam, Latvijas Nacionālā opera un balets savā īpašumā atguva Operas ēku, bet Latvijas Mākslas akadēmijas attīstības vajadzībām iegūta ēka Kronvalda bulvāri 4.
PAMATNOSTĀDNES
- Ciešā sadarbībā ar nozarēm un plašu sabiedrības iesaisti tapušas:
- Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022. -2027. gadam “Kultūrvalsts”;
- Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam;
- Izstrādāts un apsriedei mediju nozarei ir nodots mediju politikas pamatnostādņu projekts;
- Apstiprināts plāns romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.–2023.gadam.
LIKUMI
- 2020. pieņemts Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums.
- 2022. pieņemts Kultūras centru likums, kura pamatu izstrādāja KM.
- 13. un 14. Saeimā ir strādāts lai likumā “Par iedzīvotāju nodokli” radošajiem autoriem būtu labvēlīgs nodokļu režīms.
- 2022. pieņemti KM rosinātie grozījumi likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību.
- 2022. pieņemts Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums.
- 2023. pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums.
- 2023. Izglītības likumā pieņemta norma, kas atzīst Latvijas skolas somu par mācību līdzekli. Likumprojektā nodrošināta Skolas somas finansēšanas nepārtrauktība.
- KM ir strādājusi darba grupās, lai 2021.gadā tiktu pieņemts Latviešu vēsturisko zemju likums, Atbilstoši likumam KM izstrādājusi Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu.
SAGATAVOTIE LIKUMPROJEKTI
- Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes Komisijai 2023. gadā:
- Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums.
- Ministru kabinetam un tālāk virzībai uz Saeimu līdz 2023. gada beigām:
- Grozījumi Radošo personu un organizāciju likumā - precizēta kārtība statusa iegūšanai un radošo personu reģistra veidošana. Noteikti jauni atbalsta mehānismi.
- Grozījumi Muzeju likumā, kas precizē valsts un pašvaldību muzeju statusu, Muzeju padomes funkcijas u.c.
- Grozījumi Filmu likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas nosaka straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem ieguldījumu nacionālā kino tapšanai - ap 2 mlj eiro gadā.
- Grozījumi Publisko pasākumu drošības likumā.
- Modernizēti grozījumi Obligāto eksemplāru likumā, kas aizstāj šobrīd spēkā esošo.
- Stūra māju Rīgā, Brīvības ielā 61 - valsts aizsargāts kultūras piemineklis kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu “Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta”. Atbilstoši tam iesākts darbs Stūra mājas likumprojekta izveidei.
FINANSĒJUMA PALIELINĀJUMS VISĀS KULTŪRAS JOMĀS
- 2022. gadā rekordliels finansējuma pieaugums nozarei - 30 mlj
- Trīs reizes četru gadu laikā palielināts valsts kultūras iestādēs strādājoši atalgojums:
- 8.2 mlj pieaugums 2020. gadā (vidējā alga nozarē – no 780 uz 930 eiro)
- 8 mlj pieaugums 2022. gadā (vidējā alga nozarē no 93 uz 1040 eiro)
- 3.2 mlj pieaugums 2023.gadā
- 1668 Dziesmu un deju svētku kustības kolektīvu vadītāji 2022. gadā saņēma vienreizēju maksājumu papildus ikgadējai valsts dotācijai.
KM PIEPRASĪJUMS 2024. GADA BUDŽETA PRIORITĀTĒS: 16,3 mlj eiro atalgojuma palielinājumam (profesionāliem kolektīviem un nozarei kopumā), t.sk. 5 mlj Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma reformai.
DZIESMUSVĒTKI
- 2022. gada septembrī Saeima galīgajā lasījuma pieņēma Kultūras centru likumu. Kultūras centri ir Dziesmusvētku kustības mājvietas, svarīgi novadu kultūras dzīves veidotāji.
- 2023. gada vasarā veiksmīgi noritēja XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, kuros biju Dziesmusvētku padomes un Rīcības komitejas priekšsēdētājs.
- Kopā ar nozari izstrādāta sistēma Dziesmusvētku kustības kolektīvu vadītāju solidārai atalgojuma sakārtošanai.
KM PIEPRASĪJUMS 2024. GADA BUDŽETA PRIORITĀTĒS: Dziesmusvētku kolektīvu vadītāju atalgojumam pieprasīti 4 mlj eiro. Latviešu vēsturisko zemju likuma ieviešanai - 1.5 mlj eiro.
VALSTS KULTŪRKAPITĀLA FONDS
- 2022. gadā pēc daudzu gadu pārtraukuma Valsts Kultūrkapitāla fonds atgriezās pie neatkarīga finansējuma avota – ienākumiem no akcīzes nodokļa. No 2024. gada VKKF budžets būs 3 % jeb 16,3 mlj. eiro.
- Izveidotas jaunas programmas – jaunrades stipendijas (apmērs pielīdzināts vidējam atalgojumam valstī), Kultūras nozares dokumentēšana, Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto vērtību ilgtspējas nodrošināšanai un muzikālā teātra programma.
- Covid19 krīzes pārvarēšanas ietvaros izveidota speciāla programma “KultūrELPA” ar finansējumu 3,1 mlj eiro un horizontālo kritēriju – pieejamības faktors.
- Reģionu kutlūras programma pārveidota par Latviešu vēsturisko zemju atīstības programmu, ievērojami palielinot tās finansējumu.
KULTŪRTELPU INFRASTRUKTŪRAS SAKĀRTOŠANA UN TAPŠANA
- Pabeigti būvdarbi Liepājas mūzikas, mākslas un dizaina skolā, uzbūvēta Nacionālās Māsklu vidusskolas Emīla Dārziņa koncertzāle, padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Rīgā komplekss.
- Būtiskus energoefektivitātes uzlabojumus piedzīvoja Latvijas Nacionālais arhīvs Rīgā un filiāle Daugavpilī, kā arī S.Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas un Nacionālās Mākslu vidusskolas ēkas.
- Turpinās darbi pie Rīgas pils Konventa daļas restaurācijas, šogad noslēgsies Jaunā Rīgas teātra pārbūves darbi, atjaunots Rundāles pils jumts, pārbūvēts laukums pie Dailes teātra, pabeigta Rīgas Cirka pārbūves pirmā kārta, turpinās atjaunošanas un restaurācijas darbi Leļļu teātrī, Valmieras teātrī, izstrādāti būvprojekti izstāžu zāles “Arsenāls” un Lielās Ģildes restaurācijai un renovācijai.
- Ar KM piesaistīto Eiropas Savienibas fondu finansējumu atjaunoti un jaunizveidoti vairāk kā 60 kultūras un dabas mantojuma objektu visā latvijā, t.sk. koncertdārzs “Pūt, vējiņi”, Kuldīgas Adatu fabrika, Hoijeres kundzes viesu nams Liepājā, Alūsknes pilsdrupu Dienvidu tornis, Dobeles, Stāmerienes, Cesvaines pils, zinātnes centrs “Vizium”, Rojas brīvdabas estrāde u.c.
KM PIEPRASĪJUMS 2024. GADA BUDŽETA PRIORITĀTĒS: kultūras piedāvājuma pieejamībai 2024.gadā pieprasīts finansējums 17,7 mlj.euro.
COVID-19 KRĪZES PĀRVARĒŠANA
Kultūras nozare bija viena no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām, ilgtoši liedzot pilnvērtīgi strādāt, savukārt sabiedrībai - baudīt kultūras piedāvājumu. Tāpēc kopumā kultūras nozarei tika piesaistīti vairāk kā 60 miljonu eiro, ļaujot nozarei ne tikai izdzīvot, bet arī sagatavot jaunu kultūras piedāvājumu.
Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai piesaistīts valsts atbalsts:
- 2020. gadā – 2 mlj eiro,
- 2021. gadā – 3,9 mlj eiro.
Finansējums mērķtiecīgi novirzīts jauna satura radīšanai, t.sk. vērienīgam grāmatu iepirkumam, latviešu jaunāko laiku mākslas darbu iepirkumam, infrastruktūras objektiem, jaunu kinoprojektu radīšanai.
Covid19 krīzes pārvarēšanas ietvaros izveidota speciāla programma “KultūrELPA” ar finansējumu 3,1 mlj eiro un horizontālo kritēriju – pieejamības faktors.
NVO sektora atbalstam piesaistīts valsts atbalsts vairāk kā 1 milj. eiro 2020. un 2021.g.
Pirmo reizi tika sniegts plašs atbalsts nozares privātajam sektoram.
MEDIJU NOZARE
- 2020. gadā pieņemts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Reformas rezultātā izveidota Sabiedrisko Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome kā Sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja, nostiprinot Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes nozares regulatora funkcijas.
- 2021. gadā sasniegts nozarē jau vairāk nekā 20 gadus uzstādītais mērķis - Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, palielinot Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio ikgadējo budžetu un stiprinot tā prognozējamību.
- No 2022. gada Mediju atbalsta fonda programmas sabiedriski nozīmīga vietējā satura veidošanai budžets sasniedzis vairāk kā 4,5 mlj eiro, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad stājos amatā ir palielinājies vairāk nekā 3 reizes.
- No 2022. gada 5 % PVN likmi piemēro grāmatām un drukātajai presei, kā arī digitālā formātā sniegtiem mediju pakalpojumiem.
- 2020. gadā sadarbībā ar Nacionālo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi izveidots vietējo elektronisko mediju Covid krīzes pārvarēšanas mehānisms, iekļaujot finansējumu vietējā satura saglabāšanai 1 milj. eiro apjomā.
- No 2023. gada būtiski palielināts Latvijas Televīzijas budžets, radot iespējas pārvietojamo televīzijas staciju iegādē, tiešraižu nodrošināšanai u.c. ilgtermiņa investīcijām.
- Kultūras ministrijā nodibināta un aktīvi strādā mediju konsultatīvā padome, iesaistot plašu nozares ekspertu loku.
- Izstrādāts un apspriedei mediju nozarei ir nodots mediju politikas pamatnostādņu projekts.
ATBALSTS PĒC KRIEVIJAS IEBRUKUMA UKRAINĀ
- Ukrainas civiliedzīvotājiem latviešu valodas apgūšanai, piesaistot valsts atbalstu 3 milj. eiro 2022.g. un 4 milj. eiro 2023.g.,
- Ukrainas civiliedzīvotājiem kultūrorientācijas un iekļaušanās sabiedrībā pasākumiem, piesaistot valsts budžeta līdzekļus 2,7 milj. eiro,
- Ukrainas sabiedriskajam medijam 558 900 eiro apmērā,
- Novirzīts papildu finansējums gan sabiedriskajiem medijiem jauna satura radīšanai, kā arī Latgales reģionālo mediju ziņu veidošanas kapacitātes stiprināšanai.
STARPTAUTISKĀ DIMENSIJA
- Ukrainas kara pirmajās dienās sarauts Latvijas-Krievijas kultūras sadarbības līgums.
- 2023. Baltijas valstis - Berlīnes kinofestivāla Eiropas Filmu tirgus fokusa valstu statusā.
- 2022. UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā iekļautas Gaujas plostnieku amata prasmes. Šonedēļ gaidāms balsojums par Kuldīgas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- 2022. ar KM atbalstu Rīgā notika prestižais starptautiskais Plāsido Domingo dibinātais vokālistu konkurss “Operalia”.
- 2022. ar KM atbalstu Liepājā notika Berlīnes Filharmonijas orķestra “Eiropas koncerts”.
- Latvijas mākslinieki un arhitekti veiksmīgi startē Venēcijas biennālē.
- Aizsākta un konsekventi turpināta Baltijas asamblejas balvas literatūrā ieguvēju tulkojumi latviešu valodā un to tulkojumi.
- 2019. spoža Latvijas dalība Londonas grāmatu tirgū un tam sekojoša Latvijas literātu darbu tulkošana un izdošana daudzās pasaules valstīs.
- Noris aktīvs darbs viesu valsts statusa iegūšanai Frankfurtes grāmatu tirgū.
SĀKTS DARBS PIE VIENOTAS AUGSTĀKĀS KULTŪRAS AUGSTSKOLU ATTĪSTĪBAS POLITIKAS
- Augstskolu likumā pēc KM priekšlikuma Augstskolu likumā 2021. gadā kultūras augstskolām iegūts universitāšu statuss.
- Balstoties uz Augstskolu likumu,Izveidotas mākslu un kultūras universitāšu augstskolu padomes.
- Likti pamati ciešai KM un augstskolu padomju sadarbībai, vienojoties par mākslu un kultūras universitāšu sadarbības padomes izveidi.
AUTORATLĪDZĪBA
- Pēc 10 gadu pārtraukuma, 2021. gadā, aktualizēts saraksts ar iekārtām, uz kurām attiecas datu nesēju atlīdzības iekasēšana.
- Pagarināts autoratlīdzības režīma darbības laiks.
- KM UZSTĀDĪJUMS: autoratlīdzība režīma darbības laiks ir jāpagarina vismaz līdz 2025. gadam.
KULTŪRIZGLĪTĪBAS PROGRAMMA “LATVIJAS SKOLAS SOMA”
- Nostiprināta Latvijas valsts simtgades iniciatīva.
- Katru mācību semestri aptver vairāk nekā 230 000 Latvijas bērnu un jauniešu.
- Izglītības likumā atzīta par mācību līdzekli.
KM PIEPRASĪJUMS 2024. GADA BUDŽETA PRIORITĀTĒS: 1,4 mlj eiro, lai izmaksu uz vienu skolēnu mācību pusgadā palielinātu no esošajiem 7 eiro uz 10 eiro.
LABA PĀRVALDĪBA
Ieviesta jauna prakse - vairojot labas pārvaldības praksi un veicinot konkurenci, valsts kapitālsabiedrību vadītāju konkursi tiek rīkoti, noslēdzoties valdes locekļu piecgades termiņiem.
NOZARU PLAŠĀ IESAISTE
- Nodibinātas un aktīvi darbojas Mediju politikas konsultatīvā padome un pasākumu producentu un pasākumu rīkotāju konsultatīvā padomes, kā arī Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu uzraudzības padome, Konsultatīvā padome romu līdzdalības veicināšanai, Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvā padome.
- Daudzu sāpīgu jautājumu risināšanai dibinātas un veiksmīgi darbojas darba grupas, atrisinot gadiem neatšķetināmas problēmas – finansējums kultūras medijiem u.c.
