Latvijas Nacionālā bibliotēka pasludinājusi septembri par Latvijas kultūras kanona mēnesi, un Nacionālais Kino centrs pievienojas Latvijas kultūras vērtību popularizēšanai, portālā filmas.lv padarot tiešsaistē pieejamas visas 12 Kultūras kanonā iekļautās Latvijas filmas.
Latvijas Kultūras kanons, kas apvieno pavisam 99 konkrētas vērtības no plašā Latvijas kultūras mantojuma, tika radīts 2008. gadā, kad pēc toreizējās kultūras ministres Helēnas Demakovas iniciatīvas tika izveidotas ekspertu grupas, sadalot kultūras mantojumu septiņās nozarēs – literatūra, kino, teātris, vizuālā māksla, mūzika, arhitektūra un dizains, tautas tradīcijas. Latvijas filmu nozares mantojumu vērtēja pieci eksperti – kinozinātniece Valentīna Freimane, kinorežisors un sinefils Jānis Putniņš, kinokritiķe Dita Rietuma, kinožurnāliste Kristīne Matīsa, filozofs un režisors Uldis Tīrons. Ekspertu galvenais kritērijs - Kultūras kanona vērtību saraksts nekādā gadījumā nav iepriekšparedzams popularitātes tops no tām filmām, kuras visbiežāk rāda televīzijās; Kultūras kanona uzdevums ir uzsvērt mākslinieciskas kvalitātes un dažā gadījumā tās pat izcelt no aizmirstības. Ekspertu uzmanības centrā ir arī filmas, kas kļuvušas par pagrieziena punktiem Latvijas kinovēsturē vai arī savā laikā, autoriem par to bieži pat nenojaušot, perfekti iekļāvušās pasaules tendenču kontekstā vai pat apsteigušas to.
Ekspertu vērtējuma galarezultāts ir 12 filmu saraksts – septiņas spēlfilmas, četras dokumentālās filmas un viena animācijas filma. Interesanti, ka tik dažādi domājošajiem ekspertiem izkristalizējās tomēr trīs filmas, kas Kultūras kanona fināla sarakstā tika iekļautas absolūti vienbalsīgi – Ivara Kraulīša Baltie zvani (1961), Herca Franka Vecāks par 10 minūtēm (1978) un Jāņa Streiča Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981). Pārējās filmas hronoloģiskā secībā – Aleksandra Rusteiķa Lāčplēsis (1930), Leonīda Leimaņa Purva bridējs (1966), Rolanda Kalniņa Četri balti krekli / Elpojiet dziļi (1967) un Ceplis (1972), Gunāra Pieša Nāves ēnā (1971), Aivara Freimaņa Ābols upē (1974), Arnolds Burova Vanadziņš (1978), Jura Podnieka Vai viegli būt jaunam? (1986) un Ivara Selecka Šķērsiela (1988).
Tā kā viens no Kultūras kanona galvenajiem uzdevumiem ir iecelt šīs izcilās vērtības mūsdienīgā kultūrdzīves apritē, filmu nozares kanona svarīgākais jautājums vienmēr bijis – kur šīs filmas var redzēt? Sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) turpinot paplašināt portāla sadaļu Filmas tiešsaistē, tagad arī Kultūras kanona filmas noskatāmas visur Latvijā, jebkurā datorā vai mobilajā ierīcē jebkurā diennakts laikā bez maksas. Kataloga informācija par filmām un īss ekspertu pamatojums pieejams portālā filmas.lv (https://www.filmas.lv/kulturas-kanons/), plašāki apraksti par filmām – arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas papildinātajā mājaslapā www.kulturaskanons.lv.
Latvijas Nacionālā bibliotēka septembrī piedāvā dažādas iespējas no jauna iepazīties ar Latvijas kultūras kanonu – izglītības nodarbības skolās un bibliotēkās, konkursu skolēniem, papildinātu un uzlabotu mājaslapu, kā arī Kultūras kanona izzināšanai veltītu Orientēšanās spēli Gaismas pilī.
Sagatavoja:
Kristīne Matīsa,
NKC vecākā referente informācijas jautājumos
(kristine.matisa@nkc.gov.lv, 26129954, 67358879)