Pieminot mūžībā aizgājušo komponistu Mārtiņu Braunu (1951-2021), Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv izveidota jauna kolekcija – 16 filmas ar Mārtiņa Brauna mūziku, neliela daļa no viņa apjomīgās filmogrāfijas. Sadarbībā ar Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu un Jura Podnieka studiju portālā ievietotas arī vairākas filmas, kas iepriekš nebija šajā vietnē pieejamas skatītājiem.
Ievadam jāatgādina, ka Mārtiņš Brauns (17.09.1951.-24.11.2021.) ir Latvijā ražīgākais kinomūzikas komponists – viņa filmogrāfijā ir 32 pilnmetrāžas spēlfilmas (1977-2011), vairāk nekā 60 dokumentālās filmas (1974-2018) un vairāk nekā 40 animācijas filmas (1975-2019), tai skaitā viena pilnmetrāžas filma un viss īsfilmu cikls Avārijas brigāde (kopš 1991. gada).
Rīgas kinostudijā Mārtiņš Brauns ieradās kā 23 gadus jauns Konservatorijas students – jaunajam režisoram Arvīdam Krievam viņu bija ieteicis komponists Pēteris Plakidis, un Brauns kinomūzikā debitēja 1974. gadā ar dokumentālo filmu Pūra lāde, nākamajos gados turpinot rakstīt mūziku vēl vairākām pasūtījuma filmām, ko režisēja Krievs. Portālā filmas.lv šo periodu pārstāv Izglītības ministrijas pasūtījuma filma Uz saulaino tāli (1978) – šajā poētiskajā stāstā par dzejnieku Vili Plūdonu kadrā darbojas arī aktieris Rūdolfs Plēpis un komponists Mārtiņš Brauns kopā ar savu grupu Sīpoli; filmas finālā pirmatskaņojumu piedzīvo vēlāk leģendārā dziesma Daugaviņa ar Viļa Plūdona vārdiem.
Vienam no pirmajiem Krieva un Brauna kopdarbiem tekstu rakstīja režisors Aivars Freimanis, tā viņš iepazinās ar jauno komponistu un aicināja Mārtiņu Braunu debitēt pilnmetrāžas formātā – rakstīt mūziku spēlfilmai Puika (1977). Dažus gadus vēlāk intervijā komponists vērtē, ka šis darbs bijis radoši grūts: „…filmā trūkst asu emociju, to vietā smalks niansējums, un tomēr mūzika nedrīkstēja būt «kaut kas vispār», ne arī saldi liriska vai ilustratīva. Arī šodien, retrospektīvi vērtējot, Puiku rakstītu kaut kā līdzīgi – lai mūzika pēc iespējas mazāk iejauktos attēlā. Manuprāt, varētu būt gadījumi, kad komponistam būtu jāmaksā pilns honorārs tikai par to vien, ka viņš pierunājis režisoru nelietot mūziku vispār.” (Literatūra un Māksla, 22.12.1978.)
Sadarbību ar režisoru Arvīdu Krievu Mārtiņš Brauns turpināja visu savu radošo mūžu, izveidojot vienu no stabilākajiem režisora un komponista tandēmiem Latvijas kinovēsturē – Brauns rakstījis mūziku visām sešām Krieva pilnmetrāžas spēlfilmām, no kurām portāla kolekcijā iekļautas Spēle (1981), Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987) un Ievas paradīzes dārzs (1990), kopā veidotas arī gandrīz desmit dokumentālās filmas, un šo lauciņu komponista kolekcijā pārstāv pusstundu garā filma Basi. Ir tāda vieta Kurzemē (1988) – glezniecisks vērojums, kura operators ir Dāvis Sīmanis seniors. Šī ir viena no četrām filmām, par kurām Mārtiņš Brauns 1988. gadā saņēma nacionālo kinobalvu Lielais Kristaps kā labākais dokumentālā kino komponists; tajā laikā mūzikas autoru darbs spēlfilmās un dokumentālajā kino tika vērtēts atsevišķās kategorijās, un fenomenāls ir fakts, ka nākamajā, 1989. gadā Mārtiņš Brauns saņēma Lielo Kristapu abās kategorijās – gan par mūziku Anša Epnera videofilmai Olimpiskais strops, gan par darbu Aivara Freimaņa spēlfilmā Dzīvīte (1989), ko var noskatīties portālā filmas.lv restaurētā kvalitātē.
Kopumā Mārtiņš Brauns saņēmis astoņas Lielā Kristapa balvas kā gada labākais komponists (1984-2000), no apbalvotajām filmām portālā skatāma arī ģimenes filma Ziemassvētku jampadracis (1993, režisors Varis Brasla) un dokumentālā filma par mākslinieci Aiju Zariņu – Eiropas nolaupīšana (1998, režisors Askolds Saulītis).
No visām filmām, kam Mārtiņš Brauns rakstījis mūziku, visplašāk pasaulē pazīstama režisora Jura Podnieka dokumentālā filma Vai viegli būt jaunam? (1986), un arī turpmāk Podnieks aicināja Braunu sadarboties filmās, kur nepieciešama īpaši emocionāla iesaistīšanās – kā triju Baltijas valstu Atmodas iedvesmotais Krustceļš (1990) un smeldzīgā Klusuma stunda (1992), kas veltīta Podnieka kinogrupas kolēģu, operatoru Andra Slapiņa un Gvido Zvaigznes aiziešanai mūžībā. Filmas finālā skan Mārtiņa Brauna dziesma Klusuma stunda ar Andra Slapiņa tekstu: „Stāvi, zeme, klusu. / Stāvi, mākoni, stāvi. / Jo nāve ir atnākusi…”, un liktenīgas sakritības dēļ šī izrādījās Jura Podnieka pēdējā filma.
Vēl viena Latvijas kinovēsturei nozīmīga dokumentālā filma ar Mārtiņa Brauna mūziku ir Anša Epnera divsēriju lieldarbs Es esmu latvietis (1990), kurā kinogrupa uz Atmodas viļņa apceļo trimdas latviešus visā pasaulē, meklējot latvietības saknes un spēku. Ģeogrāfiski daudz šaurākā teritorijā – tikai Latvijā, Mazirbes internātpalīgskolā, uzņemta tomēr līdzīgi iedarbīgā dokumentālā īsfilma Neglītais pīlēns – cilvēka bērns (1985, režisore Laima Žurgina) – pēc rakstnieces un publicistes Marinas Kosteņeckas scenārija veidots stāsts par novārtā pamestiem bērniem, kurus skolotājs Andris Grīnbergs cenšas glābt ar mākslas terapijas metodēm, un komponists Mārtiņš Brauns filmas muzikālajā apdarē ievij motīvu no skumjās tautasdziesmas Tec, saulīte, tecēdama…, izmantojot arī pasaules mūzikas klasikas elementus.
Tomēr tajā pašā laikā, 80. gadu vidū, Mārtiņš Brauns ārpus kinomūzikas ir atraktīvs un ļoti populārs komponists, savas kolorītās mūzikas grupas Sīpoli enerģiskais motors, un tādu viņu varam ieraudzīt 1986. gada kinožurnālā Māksla, kuru režisors Ansis Epners veidojis kā provocējošā gleznotāja Ausekļa Baušķenieka un nevaldāmi radošā komponista Mārtiņa Brauna dialogu.
Trešais plašais lauks Mārtiņa Brauna kinomūzikā ir animācija, kur viņš uz brīdi nonāca jau 1975. gadā, režisora Arvīda Noriņa leļļu filmā Puspasaka (1975), bet pēc tam atgriezās 1991. gadā, tajā pašā leļļu filmu studijā sākot darbu pie seriāla Avārijas brigāde jau no pašas pirmās filmiņas Gulbis. (Jau pēc trim gadiem Mārtiņš Brauns savai jaunajai mašīnai, tumši zilam Volksvagen Passat, uzlīmēja Avārijas brigādes titros redzamos burtus AB un uz Klāsa Vāveres jautājumu laikraksta Diena autopielikumā atbildēja: „…kaut kādu pazīšanās zīmi gribējās, un es uzliku AB – Avārijas brigāde, tā saucas multfilmiņa, pie kuras es strādāju, kas man patīk un kurai es jūtos piederīgs.” (Diena, 6.09.1994.))
Sadarbību ar studiju Animācijas brigāde portāla filmas.lv kolekcijā simboliski pārstāv producenta Māra Putniņa un režisora Jāņa Cimmermaņa īsfilma Latvietis (2007), kur deviņu minūšu garumā izstāstīta visa Latvijas vēsture, un arī Mārtiņa Brauna mūzika, apspēlējot dažādus populārus motīvus, ceļo līdzi varonim caur gadsimtiem.
Piecas no kolekcijas filmām iepriekš nav bijušas pieejamas portālā filmas.lv – paldies par palīdzību Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva direktorei Dacei Bušantei, Jura Podnieka studijas vadītājai Antrai Cilinskai un Kultūras informācijas sistēmu centram (KISC)!
Mārtiņa Brauna filmu kolekciju portālā filmas.lv no 26. novembra var bez maksas skatīties dažādu izmēru ekrānos un dažādās ierīcēs visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets. Portāls filmas.lv vienlaikus ir arī plaša filmu nozares datu bāze, kuru saturiski veido Nacionālais Kino centrs un tehniski nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC).
Sagatavoja:
Kristīne Matīsa,
Nacionālā Kino centra filmu nozares informācijas speciāliste
26129954,
kristine.matisa@nkc.gov.lv