Kultūras ministrijas (KM) vērtējumā Valsts kontroles atzinums par līdzšinējo darbu pie Latvijas valsts simtgades programmas izstrādes un īstenošanas, kā arī simtgadei veltīto pasākumu organizēšanas un programmas finansējuma uzraudzības atzīstams par pozitīvu - Valsts kontrole veiktajā revīzijas ziņojumā nav konstatējusi nelietderīgu Latvijas valsts simtgades finansējuma izlietojumu.
“Latvijas valsts simtgades virsmērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības sajūtu, mīlestību pret savu zemi, veicinot pašorganizējošus procesus un sadarbību,” atgādina Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta.
“Ja Valsts kontrole revīzijas ietvaros būtu izvērtējusi arī Latvijas valsts simtgades programmas atdevi, mēs redzētu, ka izvirzītie mērķi pat pārsniegti – nepilnos divos pirmajos programmas gados būtiski pieaudzis valsts simtgadei veltīto norišu skaits, trīskāršojusies uzņēmēju iesaiste, valsts simtgade kļuvusi par katalizatoru valstspiederības sajūtas un sabiedrības saliedētības pieaugumam, iedzīvotāji un Latvijas valstspiederīgie visā pasaulē vēlas iesaistīties Latvijas valsts simtgades notikumos, kas rada paliekošas vērtības nākamajām paaudzēm un dod stimulu nozaru attīstībai,” akcentē L.Pavļuta.
“Faktiski katra vērā ņemama norise pašlaik tiek veltīta Latvijas simtgadei – tas ir tikai dabiski, ka simtgades gadā izceļam un popularizējam arī visus tos notikumus, kas nav finansēti par Latvijas valsts simtgades finansējumu. Tāpēc būtu absurdi Latvijas simtgades svinību programmas budžeta vērtējumā censties ietvert ikvienu, kurš ārpus valsts finansētās nacionālās programmas ir izrādījis savu iniciatīvu svētku svinēšanā. Aptverot visu šo informāciju, mēs iegūtu absolūti vērienīgāko pasākumu Latvijas vēsturē ar miljardos vērtējamu budžetu – uzskaitot katru uzadīto rakstaino cimdu pāri vai saldējumu Latvijas karoga krāsās, katras baltā galdauta svinības draugu lokā vai pat Ņujorkas Knicks Latvijai veltīto basketbola spēli,” norāda L.Pavļuta.
Kontroles mehānismu pār Latvijas valsts simtgades pasākumu programmu ir apstiprinājis Ministru kabinets, finansējums ir sadalīts resoriem (nozaru ministrijām un to padotības iestādēm) un par tā izlietojumu atbildīga katra iestāde vispārējā kārtībā. Papildu uzraudzības mehānismu ieviešana vairotu birokrātiju, turklāt tas notiktu laikā, kad norit Valsts pārvaldes reforma, kas nosaka, ka 3 gadu posmā valsts pārvaldē nodarbināto skaits samazināms par 6%.
KM jau iepriekš ņēmusi vērā Valsts kontroles ieteikumus un informējusi par tiem simtgades programmas īstenošanā iesaistītās nozaru ministrijas, to padotības iestādes un citus partnerus, kā arī strādās pie atsevišķu jauno ieteikumu ieviešanas saistībā ar to, lai nodrošinātu sabiedrībai iespējami plašāku un precīzāku informāciju par visām simtgades norisēm.
Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv