Kultūras nozare Covid-19 izraisītajā ārkārtējā situācijā skarta tiešā veidā – kopš aizliegta publisko pasākumu norise, Latvijā pārceltas vai atceltas aptuveni 1 600 kultūras norises; valsts kultūras iestādes nevar strādāt un līdztekus valsts budžeta dotācijai gūt pašu ieņēmumus darbības nodrošināšanai, tostarp darbinieku atalgojumam. Aprēķini liecina, ka tiek ietekmēti ap 1298 darba devēji un 11 637 darba ņēmēji.
Šobrīd Kultūras ministrija (KM) strādā pie iziešanas stratēģijas nozarei, kurā svarīga ir gan zaudējumu kompensācija, gan dažādu papildus atbalsta mehānismu izstrāde.
Kultūras ministrijas mērķis ir panākt mērķtiecīgu un pietiekamu valsts atbalstu, lai kultūras nozare krīzes ietekmē nezaudē savus talantus un no tās iznāk ar radošu iedvesmu, jaunajiem darba apstākļiem sagatavota.
Lai minēto mērķi sasniegtu, KM ciešā sadarbībā ar padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām, partneriem nevalstiskajā/ privātajā sektorā strādā pie:
zaudējumus kompensējošiem mehānismiem; nozares stabilizēšanas un darbības atsākšanas pasākumiem; valsts pasūtījuma kultūrā jeb t.s. “Rūzvelta plāna”.Ja kultūras pasākumu norise ir aizliegta / strikti ierobežota līdz šā gada beigām, nepieciešamā atbalsta aplēses kultūras nozarē ir aptuveni 30 miljoni eiro:
1)ZAUDĒJUMU KOMPENSĒŠANA:
KM šobrīd apkopo gan valsts, gan nevalstiskā sektora (valsts un pašvaldības kultūras iestāžu un kapitālsabiedrību, kultūras NVO un kultūras jomā strādājošo privātuzņēmēju) kultūras pasākumu organizatoru iesniegtos datus par šā gada zaudējumiem, lai vērstos finanšu ministra vadības grupā un pēc tās valdībā, prasot radīto zaudējumu kompensēšanu.Protams, šī aprēķina veikšanā un tā pabeigšanā izšķiroši svarīgi ir zināt, līdz kuram datumam Covid-19 izplatības ierobežošanā tiek saglabāts aizliegums vai ierobežojumi publisko pasākumu norisei un kādi šie ierobežojumi noteikti.
Ja tiek atļauta daļa kultūras iestāžu darbības, piemēram, durvis apmeklētājiem ver muzeji, bibliotēkas un arhīvi, strikti ievērojot t.s. sanitārā protokola prasības, valstij jākompensē šīm valsts un pašvaldību iestādēm izdevumi, kas rodas sanitārā protokola prasību ievērošanai.2)ATBALSTA PASĀKUMI:
KM papildus strādā pie virknes atbalsta pasākumu kultūras sektorā. Piemēram, tas varētu būt papildu finansējums radošo personu atbalsta programmā dīkstāves pabalstiem, ko izmaksā VKKF. Subsidēto darba vietu izveides programma no 2021. gada. KM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju veiktais darbs pie iekšējā tūrisma stimulēšanas.Šī veida atbalsta instrumentus KM virzīs izskatīšanai valdībā, vispirms organizējot diskusijas ekonomikas ministra vadītajā ekonomikas attīstības grupā, kā arī valsts atbalstu skaņojot ar Eiropas Komisiju.
3)VALSTS PASŪTĪJUMS JAUNU KULTŪRAS PRODUKTU RADĪŠANAI jeb t.s. “Rūzvelta plāns”:
Diskusijā ar radošajām savienībām ir aktualizēta ideja par īpašu plānu, kas sekmētu nozares izdzīvošanu un atkopšanos pēc krīzes un kuru varētu īstenot caur VKKF:
Sekmējot mērķtiecīgu valsts pasūtījumu kultūras produktu radīšanā, īpaši NVO, pašnodarbinātajiem & mazajiem uzņēmējiem (piemēram, vizuālās mākslas darbu iepirkumi valsts un pašvaldību iestādēm, augstvērtīgo grāmatu iepirkumi bibliotēkām) Investēt nākotnes kultūr-produktu tapšanā (piemēram, pasūtījumi jaunu darbu tapšanā – rakstniekiem, komponistiem, scenāristiem, dramaturgiem) Veidot sinerģijas starp kultūras nozarēm, atbalstot projektus, kuru īstenošanā ieguvējas ir vairākas nozares (piemēram, krīzes laika dokumentēšana kultūras medijos un mantojuma iestādēs).Par šī plāna projektu, ietverot gan idejas, gan praktiskos risinājumus, KM varētu diskutēt nozaru padomēs un piedāvāt tuvāko nedēļu laikā.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv