Šodien, 10. jūnijā, Kultūras ministrijas (KM) un Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāvji tikās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un KM ikgadējās sarunās. Sanāksmē tika pārrunāti būtiski kultūrpolitikas, sabiedrības saliedētības un mediju politikas jautājumi, kā arī valsts – pašvaldību sadarbība to īstenošanā.
Starp būtiskākajiem pārrunātajiem jautājumiem - valsts budžeta prioritārie pasākumi kultūrā, muzeju un bibliotēku reorganizācijas jautājumi novados, reģionu NVO atbalsta programmas, mazākumtautību NVO līdzdalības veicināšanas programmas un Mediju atbalsta fonda finansējuma jautājumi, kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” aktualitātes, kā arī valsts profesionālās ievirzes izglītības standarta mākslu jomā ieviešanas un profesionālās izglītības pieejamības jautājumi un Dziesmu un Deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtība no 2024. gada.
KM pārstāvji sanāksmē norādīja, ka pēdējo gadu laikā pieaugusī pašvaldību bibliotēku reorganizācija un likvidācija ir sekas kopējai situācijai reģionos – iedzīvotāju aizplūšanai, finanšu trūkumam pašvaldībās, skolu likvidācijai, sabiedriskā transporta reisu samazināšanai – tādēļ KM ieskatā situācija risināma kompleksi, uzmanības centrā liekot vietējo iedzīvotāju un kopienu vajadzības. Novadu bibliotēkās jau šobrīd nereti tiek izvietoti gan valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, gan pašvaldību klientu apkalpošanas centri. Patlaban no valstī esošajiem 216 valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem 58 darbojas tieši bibliotēkās. KM ieskatā pašvaldības jāaicina aktīvāk izvērtēt iespēju izvietot klientu apkalpošanas centrus tieši bibliotēkās, tādējādi piedāvājot iedzīvotājiem iespēju saņemt vairāk pakalpojumu vienkopus un tuvāk dzīvesvietai, izmantojot esošo bibliotēku tīklu. KM pārstāvji informēja, ka ir uzsākts darbs pie bibliotēku nozares normatīvā regulējuma pārskatīšanas, tostarp pārskatot Bibliotēku likumā noteiktās bibliotēku funkcijas, lai precīzāk atspoguļotu bibliotēku unikālo lomu sabiedrībā.
KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs sanāksmē akcentēja 2017. gadā izveidotā Mediju atbalsta fonda (MAF) pienesumu reģionālo mediju atbalstam – kopš 2017. gada reģionālo mediju atbalsta finansējums palielināts gandrīz 4 reizes, 2024. gadā sasniedzot 1,96 miljonus eiro (2017. gadā – 0,45 miljoni eiro, 2022. gadā – 1,35 miljoni eiro, 2023. gadā – 1,52 miljoni eiro, savukārt 2024. gadā – 1,96 miljoni eiro). Tāpat KM pārstāvis atgādināja par atvērto pieteikšanos Atveseļošanas fonda mediju digitalizācijas programmām, kuru ietvaros medijiem, tostarp reģionālajiem ir pieejams 5,7 miljonu eiro atbalsts.
Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna atgādināja klātesošajiem kopīgā darbā sasniegto programmas veiksmes stāstu - atbilstoši Valsts kases datiem pašvaldību izglītības iestādēs pagājušā gada pavasara un rudens semestros kultūras pieredzi guvuši 99% skolēnu; cieša sadarbība būs turpināma arī šogad - programmas finansējums 2024. gadā ticis palielināts par 1,4 miljoniem eiro.
Atbilstoši Valdības deklarācijas rīcības plānā ietvertajam - noteikt līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, stiprinot Dziesmu un Deju svētku tradīcijas ilgtspēju un tās saglabāšanā iesaistīto speciālistu un pēctecību - LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna pašvaldību pārstāvjiem vēlreiz prezentēja Dziesmu un Deju svētku kolektīvu vadītāju darba samaksas modeli un informēja par šī modeļa izstrādes procesa statusu.
Jau ziņots, ka 2024. gada valsts budžeta izstrādes gaitā tika lemts Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma reformai piešķirt papildu finansējumu 1,2 miljonu eiro apmērā. Tā izmaksa kolektīvu vadītājiem tiks veikta pēc konceptuālā ziņojuma “Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumu” saskaņošanas un apstiprināšanas valdībā.
KM sanāksmē pārstāvēja kultūras ministre Agnese Logina, valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, LNKC direktore Signe Pujāte, LNKC direktores vietnieks kultūrizglītības jautājumos - Kultūrizglītības nodaļas vadītājs Andis Groza, KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne, KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs, LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna, KM Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas pārstāves Daina Ratniece un Vanda Bērziņa, programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna.