Lai izveidotu plānu kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānā dotajam uzdevumam, Kultūras ministrijā (KM) šodien, 22. martā, uz pirmo sēdi tiešsaistē sanāca tā izstrādes darba grupa.
Darba grupas uzdevums ir izvērtēt pasaules labāko praksi kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās un, konsultējoties ar kultūras mantojuma nozares iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Aizsardzības ministriju, izstrādāt Latvijas situācijai atbilstošu pasākumu kopumu kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās. Tāpat darba grupa nepieciešamības gadījumā var sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos vai jaunu normatīvo aktu projektus, lai nodrošinātu iespējamo šīs jomas skarošo krīžu pārvaldību.
“Viens no krīžu vadības pamatprincipiem nosaka, ka krīzes pārvarēšanā pats svarīgākais ir laicīga un pārdomāta iepriekšēja sagatavošanās. V.Putina īstenotais karš Ukrainā mums šobrīd atgādina, ka arī Latvijas kultūras mantojuma kopienai ir jābūt gatavai ātrai un izlēmīgai rīcībai visu veidu apdraudējumu situācijās, pat tādās, kuras pirms šā gada 24. februāra šķita neiespējamas,” norāda KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, atgādinot, ka pirmais solis šajā virzienā tika sperts jau 2020. gadā, Valsts civilās aizsardzības plānā pirmo reizi nosakot - nepieciešamības gadījumā organizējama arī kultūras mantojuma vērtību glābšana. Šobrīd, izstrādājot valsts līmeņa rīcības plānu kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās, tiek sperts nākamais solis, lai nodrošinātu, ka ikviena kultūras mantojuma iestāde ir gatava darbam krīzes situācijās.
Darba grupu vada KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, tajā pārstāvēti KM, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Nacionālā arhīva un muzeju deleģētie eksperti.