Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” 53. numurs apkopo jaunākos pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs un rosina akadēmisko diskusiju par plašu tēmu loku.
Agita Lūse (Rīgas Stradiņa universitāte) rakstā “Versijas par etnogrāfiju 20. gadsimta 30.–40. gadu Latvijā. Ziedoņa Ligera gadījuma izpēte” aplūko etnogrāfijas kā akadēmiskas disciplīnas veidošanos Latvijā un etnologa Ziedoņa Ligera (1917–2001) likteni, ilustrējot procesus, kas veidoja disciplīnas izpratni starpkaru periodā. Gintas Pērles-Sīles (Latvijas Universitāte; LU LFMI) raksta “Materiāla atlases principi vācbaltiešu publicētajos tautasdziesmu krājumos 19. gadsimta pirmajā pusē” centrā ir vācbaltiešu savāktie un izdotie pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi, un autore, salīdzinot šos krājumus ar “Latvju dainām”, reflektē par iekļauto tautasdziesmu iespējamo piederību latviešu tradīcijām un godiem un sniedz ieskatu krājumu tapšanas stratēģijās un vākšanas apstākļos.
Ilze Jansone (Latvijas Universitāte) rakstā “Ceļā uz sinkrētisko garīgumu: reliģiozitātes dimensijas Noras Ikstenas romānā “Ūdens mirdzēšana”” ar hermeneitikas metodēm analizē latviešu jaunākās prozas darbu, uzmanību pievēršot autores izmantotajai “iztēles apoloģētika”. Laura Laurušaite (Lietuviešu literatūras un folkloras institūts) rakstā “Ēdiena nozīme identitātes veidošanā: mūsdienu latviešu un lietuviešu literatūras piemēri” pievērsusies ēdiena izvēlei un kulinārajām praksēm literatūras darbos, izsakot pieņēmumu, ka ar ēdiena palīdzību iespējams pētīt pa domju okupācijas periodu, kas visvairāk ietekmējis 20. gadsimta lietuviešu un lat viešu identitāti, un perestroiku kā mēģinājumu atbrīvoties no svešas varas. Ausma Cimdiņa (Latvijas Universitāte) rakstā “Padomju kara romāna apokalipse latviešu literatūrā: Visvalža Lāma “Kāvu blāzmā”” pēta kara romānu, izmantojot V. Lāma pazīstamo darbu, kurā autors reprezentē leģionāra tēlu un Otro pasaules karu tēlo latviešu tautas un latviešu leģionāra perspektīvā.
Mārtiņš Kaprāns (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) un Jānis Tomaševskis (Latvijas Kara muzejs) rakstā “Latviešu karagūstekņi Zedelgemā: vēsture, atmiņa, konflikts” analizē notikumus un to izraisīto starptautisko rezonansi saistībā ar Beļģijas pilsētā Zedelge mā 2018. gadā atklāto pieminekli latviešu karagūsteņiem.
Numurā publicēti arī trīs raksti angļu valodā. Elīnas Veiras (RTU Liepājas akadēmija) raksta “A Frame work for Studying the Perception of Print-based Poems and Their Trans-medial Adaptations” (“Ietvars dzejas un tās transmediālo adaptāciju uztveres pētīšanai”) mērķis ir izstrādāt mehānismu, kas ļautu pētīt dzejas un tās transmediālo adaptāciju uztveri un pārbaudīt modeli praksē. Sergejs Kruks (Rīgas Stradiņa universitāte) rakstā “Ambiguous Grammar of Legal Discourse” (“Neviennozīmīgas gramatiskās formas juridiskajā diskursā”) veicis Latvijas likumu korpusa (1990–2022) kvantitatīvo analīzi, lietojot faktoranalīzes metodi un apliecinot neviennozīmīgo gramatisko formu lietojuma pieaugumu. Irina Pupure (Iryna Pupurs, Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas T. Ševčenko Literatūras institūts; bijusi LU LFMI viespētniece) rakstā “Latvian Literature in Ukraine: a Brief Overview of its Perception and Interpretation During the Last Hundred Years” (“Latviešu literatūra Ukrainā: īss pārskats par tās percepciju un interpretāciju pēdējo simts gadu laikā”) pēta latviešu un ukraiņu literāros sakarus, tos raksturojošo tulkojumu vēsturi un Ukrainā publicētās enciklopēdiskās ziņas par latviešu rakstniekiem un viņu darbiem.
Jaunākās literatūras apskatā lasāma Vitas Zelčes (Latvijas Universitāte) recenzija “175 000+ latviešu biogrāfija” par Andreja Plakana monogrāfiju “The Reluctant Exiles. Latvians in the West after World War II” (Brill, Ferdinand Schöningh, 2021).
Žurnāla galvenais redaktors: Jānis Oga. Literārās redaktores: Evelīna Zilgalve un Dace Strelēvica-Ošiņa (angļu val.). Dizainu veidojusi Tatjana Raičiņeca. Žurnāla numurs izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Universitātes atbalstu.
Žurnāls “Letonica” iznāk kopš 1998. gada un publicē rakstus humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kuri ir oriģināli, iepriekš nepublicēti pētījumi un kuru pamatā ir zinātnisks izpētes darbs. Žurnāls indeksēts “Scopus”, ERIH PLUS un EBSCO datubāzēs.
Žurnāls elektroniski pieejams lulfmi.lv/zurnals-letonica-numuri
Jaunākos žurnāla "Letonica" numurus var iegādāties lielākajās Latvijas grāmatnīcās, LNB Draugu telpā, kā arī LU LFMI (Mūkusalas ielā 3; vairāk informācijas: https://lulfmi.lv/apgads)
Informāciju sagatavoja:
Dace Krecere-Vule
LU LFMI apgāda vadītāja
E: apgads@lulfmi.lv
T: +371 26594630