Dziedošais Herders, ieskats Rīgas Pilsētas teātra arhīvā un mūzikas dzīves norises 18. un 19. gadsimta Latvijā – šīs tēmas aplūkotas tikko iznākušajā “Mūzikas akadēmijas rakstu” jaunākajā numurā.
Marta izskaņā klajā nācis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) muzikoloģijas žurnāla “Mūzikas akadēmijas raksti” XIX numurs. Tajā iekļautie raksti aplūko gan 18. un 19. gadsimta mūzikas dzīves panorāmu Latvijā ar tās ietvaros atsevišķi izceltiem radošajiem procesiem, gan to tvērumu sava laika kritikā un sabiedrībā. Sešus aktuālo pētījumu rezultātā tapušos rakstus tajā piedāvā Valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūras – resurss valsts attīstībai” projekta CARD apakšprojektā “Mūzika Latvijā 17. – 19. gadsimtā: radošie procesi kultūras kontekstos” iesaistītie pētnieki Mārtiņš Boiko, Baiba Jaunslaviete, Lolita Fūrmane, Zane Prēdele un Jānis Kudiņš, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas bibliogrāfe Eridana Žiba. Numura sastādītāja un zinātniskā redaktore ir Lolita Fūrmane.
Žurnāla numuru ievada Mārtiņa Boiko raksts par agrāk nepētītu tēmu – Johanu Gotfrīdu Herderu kā ielasdziesmu (Gassenhauer/Gassenlieder) prakses dalībnieku un repertuāra pārzinātāju, iezīmējot jaunu horizontu plašajā Herdera pētījumu ģeogrāfijā. Eridana Žiba savā rakstā paver durvis uz Rīgas Pilsētas (vācu) teātra jaunākajiem krājuma ieguvumiem, piedāvājot arī dāsnu vizuālo ieskatu plašajā vērtīgo materiālu klāstā. Lolita Fūrmane pirmoreiz iztirzā kvodlibeta fenomenu 19. gadsimta vodeviļās un farsos. Baibas Jaunslavietes raksts atklāj lasītājam, ko un kā par laikmetīgo jeb tā saucamo nākotnes mūziku (Zukunftsmusik) 19. gadsimtā rakstīja Rīgas vācu kritiķi. Savukārt Zanes Prēdeles un Jāņa Kudiņa raksti ļauj doties izzinošā ceļojumā ārpus galvaspilsētas, izpētot IV Vispārīgo latviešu dziesmu svētku Jelgavā nozīmi nacionālās kultūras tapšanas laikā un atklājot lasītājam mūzikas kultūras veidošanās stāstu multikulturālajā Dinaburgā/Dvinskā jeb mūsdienu Daugavpilī pirms vairāk nekā simt gadiem.
“Mūzikas akadēmijas rakstu” XIX numurs tiešsaistē ir lasāms JVLMA mājaslapas sadaļā “Pētniecība”, apakšsadaļā “Mūzikas akadēmijas raksti”.
Jāatgādina, ka arī iepriekšējais, XVIII žurnāla numurs, kas iznāca 2021. gada nogalē, apkopo rakstus par otru projekta CARD ietvaros pētamo periodu, proti, 20. gadsimta 20. – 30. gadiem un 2. pusi, pieskaroties tādām tēmām kā modernisma recepcija sava laika kritikā, Latvijas Mūziķu biedrības darbība, šlāgera fenomens populārajā kultūrā, latviešu operdziedātāji ārpus Latvijas, libreta teorija un nepelnīti aizmirstā Felicitas Tomsones opera “Pūt, vējiņi”. Kopumā projekta CARD pētījumiem tiks veltīti “Mūzikas akadēmijas rakstu” četri numuri.
Informāciju sagatavoja pētniece Lauma Mellēna-Bartkeviča
lauma.mellena.bartekvica@jvlma.lv
JVLMA sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Antess
kaspars.antess@jvlma.lv, tālr. +371 25742298