Žurnāla Domuzīme 2024. gada trešajā numurā publicēts plašs jaunākās latviešu īsprozas klāsts, mūsdienu dzeja un atcere, raksti un grāmatu vērtējumi.
Prozas sadaļā var iepazīt jau labi zināmā Gunta Bereļa, kā arī jauno autoru – Kristīnes Jučkovičas, Edgara Efejas, Penelopes un Sandras Dieziņas īsstāstus. Tulkojumu sadaļā lasāms mūsdienu čehu autora Viktora Špačeka stāsts Jāņa Krastiņa tulkojumā, un izcilā britu rakstnieka Iana Makjuana romāna fragments Ingūnas Beķeres tulkojumā. Māra Poļakova pārtulkojusi pasaulē atzītā ukraiņu valodnieka Jurija Ševeļova eseju par Harkivu.
Publicētas Jāņa Rokpeļņa un Ivetas Šimkus, jauno autoru – Betijas Zvejnieces un Arnolda Ščucka dzeja. Atdzejā pārstāvēts Jans Vāgners, viens no pašlaik pasaulē zināmākajiem mūsdienu vācu dzejniekiem. Atceres un jubilejas sadaļās par dzejniekiem Uldi Bērziņu un Gunaru Saliņu uzrakstījuši Daina Sirmā un Kārlis Vērdiņš.
Numura intervija – ar tulkotāju un literatūrkritiķi Ievu Lapiņu, kura pamanāmi pieteikusi sevi latviešu kultūrnorišu ainavā ar spilgtiem, nozīmīgiem tulkojumiem no ķīniešu un vācu valodas. Jaunākais veikums — nesen klajā laistā vērienīgā ķīniešu dzejas antoloģija Upes sniegs. Sarunā ar Ingmāru Balodi atdzejotāja uzsver: “Es vienmēr paturu prātā, ka ķīniešu dzejas izteiksmes forma pamatā ir precīza un, ja runājam par antoloģijas dzejoļiem, lielākoties īsa. Mans princips atdzejojumā — neielikt dzejolī to, kā tur nav. Svarīgi ir saprast, ko es latviešu versijā varu atmest, jo visu nevar ietilpināt, katra rinda būtu par garu.”
Domuzīmē publicētas arī pārdomas par grāmatām un to autoriem. Jānis Šiliņš vērtē nesen izdoto Frīdriha Bernharda Blaufūsa Dzīvesgājumu, Zigmārs Turčinskis – Haralda Bruņinieka darbu Nāvi mānot. Valts Ernštreits īpašā apskatā aplūko Lībiešu mantojuma gada iespaidīgo bilanci – izdotās grāmatas gan lībiešu valodā, gan par lībiešiem. Bet Mārtiņš Mintaurs izceļ dienasgaismā Aivara Tarvida 80./90. gadu prozu, kura izrādās arvien laikmetīga.
Vēstures sadaļā raksts par zemnieku noziegumiem un to tiesāšanu Dundagas pusē 16.-18. gadsimtā, kuru, balstoties arhīvu materiālos, sarūpējis Agris Dzenis. Valodniece Sarma Kļaviņa savā rakstā par vārdu talkām atgriežas pie sabiedrības aptaujas par iepriekšējā gada vārdu, nevārdu, jaunvārdu un teicienu.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, ilustrāciju autori – Madara Krēziņa, Lauma Norniece, Elvīra Beķere, Deniss Kurlikovs, Tonijs Strods.
Žurnāls Domuzīme tiek veidots par VKKF piešķirto finansējumu.
Nākamie Domuzīmes numuri šogad iznāks augustā, oktobrī, decembrī.
Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri abonentiem digitāli lasāmi ir.lv/zurnali/domuzime/.
Žurnāla arhivētie numuri lasāmi arī vortālā literatura.lv sadaļā Lasītava.
Abonēt žurnālu var Latvijas pastā vai ir.lv/abonesana/ir-domuzime/
Iespējams nopirkt arī viena atsevišķa numura digitālo versiju.
Papildu informācija:
galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, +371 29207937
redakcija.domuzime@gmail.com