Iznācis literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla Domuzīme sestais – šīgada pēdējais numurs.
Prozas sadaļā publicētie Ilzes Lāces, Ērika Kūļa, Rolanda Virka un Leldes Jaujas stāsti aptver paralēli pastāvošās mūsu laika realitātes, kurā iederas arī Salmana Rušdī eseja Ingūnas Beķeres tulkojumā un Rūdolfa R. Vītoliņa eseja–reportāža - pēdējās motīvs izvēlēts Kriša Salmaņa veidotajam numura vākam.
Lasāmas Dainas Sirmās, Gvido Drages, Kristiānas Šukstas un Alises Mētras, Ivara Šteinberga un Agneses Rutkevičas dzejkopas, poēzijas akciju pēdējā lappusē noslēdz Liānas Langas aizvadītās vasaras dzejolis. Jānis Elsbergs no ukraiņu valodas atdzejojis Ļvivas dzejnieka Ostapa Slivinska darbus.
Grāmatu recenzijas uzrakstījuši Jūlija Dibovska, Viesturs Vecgrāvis, Inese Dreimane, Bārbala Simsone, Sintija Kampāne-Štelmahere un Anda Baklāne. Apceri par jauno veco igauņu eposu lasītājiem piedāvā Janīna Kursīte.
Numura intervija – ar Lietuvas Rakstnieku savienības priekšsēdētāju, tulkotāju un rakstnieci Biruti Jonuškaiti, ar kuru sarunājas dzejniece, tulkotāja, žurnāliste un redaktore Ērika Druņģīte. Runājot par savu romānu, kas saņēmis Baltijas Asamblejas balvu un nākamgad iznāks latviešu valodā, autore uzsver: “Pat tad, kad aprakstīti visbriesmīgākie notikumi, kad runa ir par grēku un sodu, kad attēlotas visšausmīgākās lietas, pagrimuša cilvēka neglītums pilnībā, darbam jāsaglabā dzidra iekšējā telpa. Tāds ir mērķis. Pretējā gadījumā būs tikai
brīvprātīga līdzdalība dehumanizācijas procesā.”
Vēstures sadaļā lasāms vēsturnieka Ērika Jēkabsona raksts par 1920.-1921. gadā Rīgā izdoto Amerikas Sarkanā Krusta laikrakstu, kurā aprakstīts, kādos apstākļos veidojās jaunā Latvijas valsts un sabiedrība. Valodniece Sarma Kļaviņa atgādina par Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna “Latviešu valodas vārdnīcu” – tās pirmās četras burtnīcas tika laistas klajā tieši pirms 100 gadiem, un to joprojām uzskata par pilnīgāko šāda veida izdevumu. Juriste Arta Snipe skaidro pārejas taisnīguma jēdziena rašanos pagājušā gadsimta 80. gados, akcentē patiesības un samierināšanas komisiju nozīmi sabiedrības atveseļošanā.
Žurnālā publicēto ilustrāciju autori – Karīna Volbeta, Patrīcija Māra Vilsone, Laura Lukeviča, Rasa Pavilona. Tonijs Strods.
Domuzīmes galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
Šī numura atvēršana ar Rīgas domes atbalstu notika 27. decembrī plkst. 18 M/Darbnīcā (A.Briāna ielā 9).
Žurnāls Domuzīme tiek veidots par VKKF piešķirto finansējumu.
Iznāk sešas reizes gadā.
Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri abonentiem digitāli lasāmi ir.lv/zurnali/domuzime
Žurnāla arhivētie numuri lasāmi vortālā literatura.lv sadaļā “Lasītava”.
Abonēt žurnālu var Latvijas pastā vai ir.lv/abonesana/ir-domuzime/
Iespējams nopirkt arī viena atsevišķa numura digitālo versiju.
Papildu informācija:
Rudīte Kalpiņa,
+371 29207937
redakcija.domuzime@gmail.com