Iznācis literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla Domuzīme šīgada piektais numurs, kurā akcentēta dzejnieka Ojāra Vācieša (1933—1983) 90 gadu jubileja: publicēti pēc Vācieša dzejas motīviem tapušie mūsdienu autoru (Māra Salēja, Elīnas Vendijas Rībenas, Liepas Rūces, Eduarda Aivara, Dainas Sirmās, Kaspara Zalāna, Ivetas Šimkus, Arta Ostupa) dzejojumi; viņa dzejai veltīta arī Viestura Vecgrāvja, Elīnas Vendijas Rībenas un Jāņa Vādona saruna.
Prozas sadaļā lasāms Ilzes Spergas stāsts, kura latgaliskā versija pieejama portālā ir.lv, bet Vitas Ramates īsprozā atainoti mirkļi no kādas Kurzemes puses dzimtas gājuma 20. gadsimtā. Žurnāls piedāvā arī amerikāņu rakstnieces Dantielas Monisas stāstu, ko tulkojusi Ieva Lešinska.
Pateicoties tulkotājai Mārai Poļakovai, jaunajā “Domuzīmē” lasāma arī nogalinātā ukraiņu rakstnieka Volodimira Vakulenko krievu okupācijas laikā rakstītā dienasgrāmata, ko viņš paguva aprakt savā dārzā. Pusgadu vēlāk to atrada rakstniece Viktorija Ameļina, gādāja, lai pieraksti pārtop grāmatā, uzrakstīja tai priekšvārdu. Diemžēl dažas dienas pēc grāmatas iznākšanas viņa krievu raķešu uzbrukumā Kramatorskā pati guva nāvējošus ievainojumus.
Dzejas sadaļā lasāma gan Ingmāras Balodes, gan Alises Bogdanovas dzeja. Latvijā dzīvojošā spāņu autora Rafaela Martina Kalvo darbus atdzejojis Edvīns Raups, kurš pats ar tematisku dzejoli iesaistījies žurnāla pēdējās lapas akcijā.
Jaunākās dzejkopas “dzeņi kaļ krustus” publikācija pēdējā izrādījusies dzejniecei, atdzejotājai un tulkotājai Amandai Aizpurietei, kura 22. oktobrī devās mūžībā.
Recenzijas par grāmatām uzrakstījuši Arnis Koroševskis, Mārtiņš Mintaurs, Jūlija Dibovska, Gints Jegermanis, Pēteris Bankovskis, Artis Ostups un Aivars Tabūns. Savukārt Osvalds Zebris aprakstījis savu ceļojumu pa Gunara Janovska pēdām Anglijā.
Literatūrā nesen ienākušās dzejnieces Lindas Gabarajevas debijas krājums tika nominēts gan žurnāla “Domuzīme” Dzejas balvai, gan Dzejas dienu balvai. Intervijā Ingmārai Balodei jaunā literāte atklāj: “Esmu Rīgā trīspadsmit gadus, bet vēl neesmu iedzīvojusies, un man nav te tādas sakņu sajūtas, pat neticu, ka reiz būs. Arī rakstot es laikam nespētu poetizēt Rīgu, ja vajadzētu, — tie būtu izdomāti skaisti vārdi.”
Vēstures sadaļā lasāms Ērika Jēkabsona raksts par ģenerāļa Pētera Radziņa “Ukrainas epizodi”, bet vēsturnieka un skolotāja Arta Buka (1966-2023) šovasar “Domuzīmei” gatavotais raksts par agrāro reformu starpkaru Latvijā izvērties par piemiņas publikāciju.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, ilustrāciju autori – Elīna Skrapce, Elvīra Beķere, Sabīne Kjahjare.
Šī numura atvēršana ar Rīgas domes atbalstu notiks 6. novembrī plkst. 18 Teātra bārā (Lāčplēša ielā 26, Rīgā). Aicināts ikviens interesents!
Domuzīmes galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
Žurnāls Domuzīme tiek veidots par VKKF piešķirto finansējumu.
Iznāk sešas reizes gadā.
Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri abonentiem digitāli lasāmi ir.lv/zurnali/domuzime/
Žurnāla arhivētie numuri lasāmi vortālā literatura.lv sadaļā Lasītava.
Abonēt žurnālu var Latvijas pastā vai ir.lv/abonesana/ir-domuzime/
Iespējams nopirkt arī viena atsevišķa numura digitālo versiju.
Papildu informācija:
Rudīte Kalpiņa,
+371 29207937
redakcija.domuzime@gmail.com