Iznācis literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla Domuzīme 2021. gada piektais numurs.
Pilsētas dzejnieka Aleksandra Čaka 120. jubileju žurnāls atzīmē, publicējot vienu no izcilākajiem Čaka stāstiem. Latviešu oriģinālprozas sadaļā mūsdienu autoru Jāņa Timošenko un Ērika Kūļa darbi, publicēts arī jaunās autores Dženas Andersones stāsts.
Aukstā kara laika trimdas baltiešu prozu pārstāv igauņu rakstnieks Ilmars Jakss, kura īsstāstu tulkojis Guntars Godiņš. Vēl tulkotās prozas sadaļā var lasīt starptautisku atzinību guvušā zviedru rakstnieka Larsa Gustavsona un pasaulslavenā japāņu rakstnieka Haruki Murakami stāstus Ievas Ķillas un Ingūnas Beķeres tulkojumā.
Dzejkopu publikācijas Ingmārai Balodei, Liepai Rūcei, jaunajai autorei Annai Siminai, atdzejā – Jeļenas Glazovas un leģendārā lietuvieša Donalda Kajoka darbi Arvja Vigula, Pētera Brūvera (pirmpublicējumi no arhīva) un Emmas Grigorjevas tulkojumā.
Par latviešu rakstu valodas vēstures minimumu, kas būtu jāzina ikvienam, Māra Vilde intervē valodnieku Pēteri Vanagu, kurš norāda, ka latviešu valoda mūsdienās ir “nevis degradējusies, bet nav attīstījusies. Degradēties var bagāta valoda. Arī noplicināt var
tikai to, kas pirms tam ir bijis”.
Apaļā galda sarunā, kurā piedalās vēsturnieki Daina Bleiere un Gints Zelmenis, 1983. gadā politiski represētais grupas Latvijas Neatkarības kustība dalībnieks Jānis Vēveris, publicists un uzņēmējs Didzis Liepiņš, rakstnieks Lauris Gundars, tiek meklētas atbildes uz jautājumu “kas latviešiem ir Gunārs Astra”.
Publicētas recenzijas par nesen iznākušām grāmatām – Osvalda Zebra stāstu krājumu Šaubas, vairākām apgāda Aminori izdotajām grāmatām par vēstures tematiku, Māra Bērziņa biogrāfisko romānu Nākotnes kalējs un Svena Kuzmina romānu Dizažio, Elīnas Vendijas Rībenas dzejas krājumu SUURSNA. Četrdesmit grādu, Ingas Gailes dzejas krājumu Nakts un Dmitrija A.Prigova atdzejas krājumu Manas dzīves laikā.
Latviešu humānista Jāņa Poruka 150 gadu jubileju iezīmē Viestura Vecgrāvja publicistiskā eseja un Ingas Žoludes, jaunā romāna Vendenes lotospuķe autores pieraksti, kas tapuši aizvadītajā vasarā, ejot pa Poruka savulaik mītajām takām un ceļiem Druvienā.
Bibliotēku vēstures pētniece Jana Dreimane raksta par grāmatzinātnieka Alekseja Apīņa lomu pirms 70 gadiem un vēlāk, veidojot tagadējās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu krājumu. Vēsturnieks un politologs Juris Prikulis ar pierādījumiem un argumentiem attaisno bijušo Latvijas valsts autoritāro vadoni Kārli Ulmani, kuru PSRS propaganda apsūdzēja pronacistiskas politikas īstenošanā.
Jaunais vēsturnieks Reinis Ratnieks secina, ka konkurētspējīgo zināšanu laikmets vēstures zināšanas ir nostādījis ārpus konkurences, lai gan vēsturei ne ar ko nebūtu jākonkurē, jo tā ir daļa no pilsoniskās izglītības.
Domuzīme tiek veidota par VKKF piešķirto finansējumu.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Evija Freidenfelde, Kjāra Džerīni, Laura Liepiņa.
Domuzīmes galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Aksels Hiršs, vēstures nodaļas redaktori Mārtiņš Mintaurs un Liene Rokpelne, māksliniece Sarmīte Māliņa.
2021. gada decembrī iznāks sestais Domuzīmes numurs. Arī 2022. gadā žurnāla redakcija laidīs klajā sešus numurus.
Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri abonentiem digitāli lasāmi ir.lv/zurnali/domuzime/. Iespējams nopirkt arī vienu atsevišķu numuru.
Abonēt žurnālu iespējams Latvijas pastā vai ir.lv/abonesana/ir-domuzime/.
Papildu informācija:
Rudīte Kalpiņa,
+371 29207937
redakcija.domuzime@gmail.com