Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda organizēto izstāde “Mūsu mājas bija zeme. Uzplaukums” lielās apmeklētāju intereses dēļ tās pēdējā darbības nedēļā būs atvērta apmeklējumam arī svētku laikā, nodrošinot darbību ik dienu.
16. novembrī - pēdējā ceturtdienā piecos seansos - plkst. 17:30, 18:00, 18:30, 19:00 un 19:30 izstādē izskanēs Annas Fišeres īpaši izstādei radītā skaņdarba “Carmen Sibyllae. Ecloga IV” (Sibillas dziesma. 4. ekloga) fragmenti četriem dziedātājiem un arfai atskaņojums.
16. novembrī izstādē Sibillas dziesmas fragmentus izpildīs profesionāli mākslinieki Agnese Pauniņa, Agate Pooka, Kārlis Rūtentāls, kas dzied arī “Grammy” balvu ieguvušajā Latvijas Radio korī, kā arī tenors un diriģents Rūdolfs Bacāns un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra arfiste Ieva Šablovska. Skaņdarba fragmenti dzīvajā skanējumā būs dzirdami tikai vienu vakaru.
“Par sibillām Senajā Grieķijā sauca vairākās vietās atrodamas raganīgas sievietes, pie kurām pēc padoma vērsās valdnieki, karavadoņi un citi grūtībās nonākušie. Dažviet viņu teikto sāka pierakstīt un saglabāt,” stāsta komponiste Anna Fišere.
“Tagad šīs mistērijas vēstnese ir komponiste Anna Fišere, kuras skaņdarbs “Carmen Sibyllae. Ecloga IV ir mēģinājums sadzirdēt Sibillas balsi, paverot pieeju dažādām Vergilija tekstā paustā pareģojuma interpretācijām,” saka izstādes producente, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda vadītāja Elīna Vikmane.
Sākotnēji skaņdarbs komponēts karmerorķestrim un korim, skaņdarbs savu pirmatskaņojumu piedzīvoja Rīgas Sv. Pētera baznīcā 2021. gada 2. septembrī, divdesmit ceturtā "Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla” ietvaros, kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” un Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” izpildījumā, diriģents Māris Sirmais. Skaņdarba vārdu autors ir izcilākais seno romiešu dzejnieks Pūblijs Vergilijs Marons (1. gs.pirms mūsu ēras), kurš savā darbā iespējams izmantojis kādu viņam pieejamu sibillas pareģojumu.
Sibillas dziesmas atskaņojums notiks mākslinieka Ufes Isoloto (Uffe Isolotto) un kuratora Jākoba Lilemozes (Jakob Lillemose) radītā hiperreālistiskā fantāzijas izstādē “Mūsu mājas bija zeme. Uzplaukums” saplūst vizuālās mākslas, kino, scenogrāfijas, dizaina un literatūras jomas. Tā stāsta par cilvēces nākotni vizuāli krāšņā nezināmu augu un dabas elementu vidē ar atsaucēm uz Rīgas jūgendstila arhitektūru.
“Stāsta centrā ir kentauru ģimene, kas apdzīvo pasauli, ko raksturo gan dramatiski, gan dīvaini dabas procesi, kas radikāli mainījuši dzīves un izdzīvošanas apstākļus. Tā lūkojas nākotnē, iekļauj elementus no pagātnes. Tā ilustrē neskaidro šodienu, kurā cilvēki navigē starp bioloģiju un tehnoloģiju, ekoloisko katastrofu un planētas mīletību, bezcerību un cerību, atklāj iztādes kurators Jākobs Lillemoze (Jacob Lillemose).
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds izsaka vislielāko pateicību par atbalstu Novum Riga, Pillar Capital, New Hanza Biroji un Dānijas karalistes vēstniecībai, Dānijas kultūras institūtam, Nordic – Baltic Mobility Programme, Reposotory of Knowledge. Pateicamies par sadarbību Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” izglītības iniciatīvai “Ziedoņa klase”, kā arī LSM un Latvijas Radio par sadarbību diskusiju veicināšanā, Clear Channel un SWH par informatīvu atbalstu.
Venēcijas biennāles iespaidīgā Dānijas paviljona izstāde MŪSU MĀJAS BIJA ZEME. UZPLAUKUMS Rīgā skatāma vēl tikai līdz 19. novembrim, jaunajā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izstāžu zālē “New Hanza Biroji” blakus Hanzas perons, laikā no 12.00 līdz 19.00. Pirmatskaņojuma seansi 16. novembrī būs pieejami bez maksas un iepriekšējas reģistrācijas, uzņemot ik reizi zālē līdz 250 cilvēkiem rindas kārtībā.