2024. gada 7. novembrī plkst. 18.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē kamerorķestris “Sinfonia Concertante” un diriģents Guntis Kuzma aicina klausītājus uz koncertu “Kamersomfonija vs. PSRS”. Koncertā izskanēs Fikreta Amirova Simfonija “Nizami piemiņai”, Dmitrija Šostakoviča Kamersimfonija do minorā op.110a un Jāņa Ivanova 14. simfonija “Sinfonia da Camera”.
Padomju gados totalitārisma varas pozicionēto masu mobilizācijas un sociālistiskā reālisma glorifikācijas lielformas žanru - operas, simfonijas, oratorijas - opozīcijā nonāca kamermūzika un kamersimfonijas žanrs. Tieši stīgu kvartets un kamersimfonija visvairāk konfliktēja ar politiskās ideoloģijas reglamentēto mūzikas stilistiku, piedāvājot inovatīvus un tam laikam pietiekami drosmīgus žanra izteiksmes līdzekļus un satura un formas risinājuma paņēmienus.
Līdz ar to kamersimfonijas žanrs aktualizējās laikmeta stilistikā, ļaujot realizēt komponista radošo domu bez īpašas plašpublicitātes, bet ļoti unikālā un individuāli intīmā vēstījuma formā. Trīs šādus vēstījumus, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, dzirdēsim arī šajā koncertā.
Fikrets Amirovs, viens no Azerbaidžānas pazīstamākajiem 20. gadsimta komponistiem, klasiskās tradīcijas pārstāvis un arī simfoniskā mugama, kas balstīts tradicionālās melodijās, izgudrotājs savā simfonijā “Nizami piemiņai” stāsta par slaveno musulmaņu dzejnieku un filozofu Nizami Gandžavi.
Dmitrija Šostakoviča Kamersimfonija dominorā op. 110a patiesībā nav oriģināls skaņdarbs orķestrim, bet gan viņa Astotā stīgu kvarteta meistarīga adaptācija stīgu orķestrim. Šajā autobiogrāfiskajā darbā iemiesotas atmiņas par Staļina teroru, bailēm, zaudētām ilūzijām un paša pazemojumiem. Līdzās DSCH motīvam, kas caurvij visu kvartetu, Šostakovičs citē arī tēmas no saviem hrestomātiskākajiem dažādos gados tapušajiem darbiem, un tie ir: Pirmā, Piektā, Septītā, Astotā un Desmitā simfonija, Klavieru trio un Pirmais čellkoncerts, opera “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”. Piecas daļas bez pārtraukuma pāriet cita citā – skumjā pirmā daļa, dēmoniskā nāves deja, ironisks valsis, biedējošie pēkšņie akordi IV daļas sākumā (saskaņā ar komponista dēla Maksima Šostakoviča teikto, tie simbolizē draudīgos klauvējienus pie durvīm, ar kuriem naktī dzīvoklī iebrūk VDK) un sēru fināla fūga. Ar paša meistara atļauju 1967. gadā šo kvartetu instrumentējis slavenais Maskavas kamerorķestra dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, diriģents Rūdolfs Baršajs.
Starp pārsvarā monumentālajām Jāņa Ivanova simfonijām Kamersimfonija ieņem īpašu vietu. Stīginstrumentu suģestējošie salikumi brīžiem uzrunā gandrīz vai cilvēka balsī; nekur gan nav zudis Ivanova skarbums, tiešums, brīžiem pat vēsums, taču no šīs cietokšņa drāmas izlauzušies sirds siltuma, poēzijas un saules gaismas asni ieved dziļi personiskā, pat noslēpumainā autora dvēseles spogulī.
Biļetes tikai iepriekšpārdošanā “Biļešu paradīzes” kasēs un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv.
Programmā:
- Fikrets Amirovs Simfonija “Nizami piemiņai”
- Dmitrijs Šostakovičs Kamersimfonija do minorā op.110a
- Jānis Ivanovs 14. simfonija “Sinfonia da Camera”
Kamerorķestris “Sinfonia Concertante”
Diriģents Guntis Kuzma
Papildu informācija:
Jana Lāce
JVLMA Radošo projektu daļas vadītāja
+371 67222935, +371 27843188
jana.lace@jvlma.lv