Ievērojot būvniecības tradīcijas, šodien, 2021. gada 31. martā Jaunā Rīgas teātra būvdarbu gaitā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, būvuzņēmējs SBSC, JRT aktieri Gundars Āboliņš un Vilis Daudziņš, arhitekte Zaiga Gaile un nozares pārraugošie ministri jaunbūves pamatos iemūrēja laika kapsulu, nododot vēstījumus un šim laikam raksturīgas liecības nākamajam paaudzēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Jaunais Rīgas teātris laika kapsulā liek personiskus vēstījumus. No aktieriem tās ir vēstules. Ar roku rakstītas. Nākotnes cilvēkam no aktiera 2021. gada martā.
Režisors Alvis Hermanis par savu sūtījumu: "To nu mēs esam noskaidrojuši. Tātad reizi 120 gados Lāčplēša ielas 25 celtā māja/teātris tiks atkal sagāzta un celta no jauna un tā līdz bezgalībai. Mūsdienās viss uzņem lielākus ātrumus. Tāpat arī vēsture. Līdz ar to 2140. gada pavasarī tā laika cilvēkiem mūsējā civilizācija liksies tikpat tāla un nesaprotama kā Milorada Paviča grāmatā "Hazāru vārdnīca" aprakstītā teiksmainā tauta. Par kuru nav saglabājies gandrīz nekas. Un tas, kas tomēr ir saglabājies - šķiet pārāk neticams un fantastisks. Līdz ar to no savas puses tai konteinerā, kurš ceļos uz nākotni, ielieku trīs laikmeta liecības. Savu lugu "Baltais helikopteris", kura stāsta par mūsu civilizācijas pašnāvības mēģinājumu. Sarakstu ar nu jau visiem zināmajiem JRT septiņiem uzvedības noteikumiem. Un cigarešu paciņu "Marlboro". Vieglās. Kaut gan pēc 120 gadiem, visticamāk, pīpētājiem draudēs nāvessods un viņi tik un tā nesapratīs, ko ar tām jādara."
“Latvijas sabiedrība un šī laika politiķi atrada iespēju Jauno Rīgas teātri pārbūvēt atbilstoši laika garam. Pasaules līmeņa trupai - pasaules līmeņa ēku! Kā jau politikā un teātrī notiek, arī Jaunā Rīgas teātra pārbūvē netrūka drāmas, spriedzes un sarežģījumu. Šobrīd situācija virzās uz loģisku atrisinājumu, un jau drīz, 2022. gadā, pienāks ilgi gaidītā diena, kad tiksimies atjaunotajā teātrī. Pēc rekonstrukcijas tas pievērsīs sabiedrības uzmanību ne vien ar izcilām izrādēm, bet arī ar modernu ārējo izskatu, laikmetīgām tehnoloģijām un telpu interjeru,” norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Ministrs Jānis Reirs kopā ar vēstījumu kapsulā ievietoja Latvijas bankas kolekcijas sudraba monētu ar Rūdolfa Blaumaņa portretu. Dramaturgs un prozaiķis pirms vairāk nekā 100 gadiem precīzi atainoja latviešu raksturu, savukārt šodien 21.gadsimta latvietību savās izrādēs pēta un iemūžina Jaunā Rīgas teātra trupa Alvja Hermaņa mākslinieciskajā virsvadībā.
“No 21. gadsimta sākuma skatoties nākotnes tālēs, ticam, ka tur noteikti būs divas lietas. Pirmkārt, Latvijas valsts, un, otrkārt, teātra māksla, kas tajā tiek radīta un skatītāju mīlēta. Viens no pīlāriem, uz ko balstās šī ticība, ir JRT – Jaunais Rīgas teātris šeit, Lāčplēša ielā 25. JRT ieiet nākotnē, ejot pa priekšu savam laikam. Tagad arī ar jaunu, laikmetam atbilstošu teātra namu. Līdzās akūtajām un īstonojamām nepieciešamībām - Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam un Nacionālajai akustiskajai koncertzālei - tā būs labākā liecība par mūsu brīvo valsti un kultūras vietu Latvijā 21. gadsimta trešajā desmitgadē. Lai šis nams ilgi kalpo Jaunajam Rīgas teātrim un tā vienmēr jaunajiem skatītājiem!” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis. Kultūras ministrija kapsulā ievieto jaunāko Teātra Vēstneša numuru un izdevumu “Mūsdienu Latvijas teātris 2010-2020. Dekādes grāmatžurnāls”.
“VNĪ topošās modernās būves pamatos liek pateicību par uzticēto godu un atbildību vadīt leģendārās ēkas pārtapšanu mūsdienīgā teātra kompleksā, kur savīsies labākais no 21. gadsimta – vēstures elpa un kultūras mantojums. Neskatoties uz to, ka jau gadu visu pasauli plosa COVID-19, ievērojam visus pandēmijas laika ierobežojumus un sekmīgi turpinām kultūrvēsturisko ēku būvniecību, lai ar tām cilvēki var lepoties arī pēc simts un vairāk gadiem,” norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. VNĪ līdz vēstījumu kapsulā ievietoja sejas masku, kas raksturo laiku, kurā dzīvojam un apstākļus, kādos strādājam.
Šobrīd būvniecības darbi sekmīgi norisinās saskaņā ar plānoto un arhitektes Zaigas Gailes vēsturiskās teātra ēkas pārbūves ieceri. Būvuzņēmējs SBSC komandas vārdā laika kapsulas vēstījumā pauda lepnumu par to, ka 21. gadsimta pirmajā pusē palīdz atdzimt Jaunā Rīgas teātra ēkai. SIA “Skonto Būve” būvniecības projektu vadītājs Jānis Kreicburgs: “Mēs esam ļoti smagi un mērķtiecīgi strādājuši, lai uzvarētu konkursā par Jaunā Rīgas Teātra ēkas būvniecību, un tagad, kad jau realizējam šo projektu, to darām ar augstu atbildības sajūtu. Tāpat ar lielu cieņu izturamies pret ēkas vēsturiskajiem interjera un fasādes elementiem, ko pasūtītāja uzdevumā esam apņēmušies saglabāt un integrēt ēkas jaunajā veidolā, lai pēc projekta pabeigšanas teātra ēka būtu ne tikai mūsdienīga, bet tajā būtu jūtama arī vēstures klātbūtne.”
Savukārt atjaunotā teātra projekta autore, arhitekte Zaiga Gaile kapsulā nākamajām paaudzēm ievietoja attēlu, kā vēsturiskā teātra ēka izskatījās pirms pārbūves ar Eduarda Smiļģa portretu uz fasādes un nākotnes vizualizāciju, kas vēsta, kāds teātris izskatīsies pēc būvdarbu pabeigšanas.
Šogad marta sākumā teātra būvlaukumā atrastās kapsulas saturs ar vēstures liecībām, ņemot vērā ekspertu ieteikumus, nodots Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam dezinfekcijai un iespējamai iekļaušanai muzeja krājumā. Šāds lēmums pieņemts, jo kapsulas saturs attiecas uz Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības darbību 19.gs. beigās/20 gs. sākumā. Pēc sākotnējās dezinfekcijas un uzskaites, tiks veikta pilna satura restaurēšana un skenēšana. Par tālāku satura eksponēšanu varēs lemt tikai pēc restaurācijas darbu pabeigšanas.
Šobrīd būvdarbu gaitā fasādes daļā uzsākta 1. stāva pārseguma (griestu) izbūve. Aktīvi turpinās ēkas pazemes daļas – modernu darbnīcu izbūve gan fasādes, gan pagalma zonā. Jaunās - daudz plašākās teātra ēkas aprises būs redzamas jau šā gada vasaras beigās – līdz tam plānots pabeigt pagalma apjoma galveno būvkonstrukciju izbūvi. Gada beigās paredzēts uzsākt jumta izbūves darbus. Jāņem vērā, ka COVID apstākļos tālāko darbu gaitā var rasties izaicinājumi, kas saistīti ar būvmateriālu piegādēm, darbaspēka pieejamību, garākiem saskaņošanas termiņiem ar saistītājām iestādēm vai citiem ārējiem apstākļiem. Būvniecībā iesaistītās puses mērķtiecīgi strādā, lai būvdarbi noritētu atbilstoši plānotajam, objekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē un teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties līdz 2022. gada rudenim.
Par Jaunā Rīgas teātra būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību „SBSC” par 29,9 miljoniem eiro. Sadarbība būvnieku – pilnsabiedrību “SBSC” notiek pēc principa „Projektē un būvē”, kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos izaicinājumus.
Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Šobrīd uzņēmums īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar vairāk nekā 1000 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un ap 3700 zemes īpašumu 9,5 miljonu kvadrātmetru platībā. Kapitālsabiedrība Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmusi augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi,
Korporatīvās komunikācijas daļa
E-pasts: komunikacija@vni.lv
Tālr.: 67024693; 20235301