No sestdienas, 28. augusta, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāde “Bēthovens. Orbītas” tiks papildināta ar diviem vērtīgiem deponējumiem no Bēthovena mājas-muzeja (Beethoven-Haus Bonn) Bonnā, Vācijā. Rīgā uz laiku līdz izstādes noslēgumam būs apskatāms izcilā vācu komponista Ludviga van Bēthovena (Beethoven, 1770–1827) nošu manuskripta oriģināls un viņa drauga, Talsu mācītāja Karla Ferdinanda Amendas (Amenda, 1771– 1836) fotoportrets.
Vīnes augsto aprindu pārstāvji 18. gs. beigās un 19. gs. pirmajā pusē apveltīja Bēthovenu ar uzmanību un dāvāja viņam atbalstu, kas īpaši svarīgi bija daiļrades sākumā. Starp viņiem bija arī Vidzemes muiži īpašnieki grāfi Brouni. Novērtējot mecenātu devumu, Bēthovens veltīja viņiem mūziku. Laikā no 1795. līdz 1803. gadam grāfiem Brouniem sarakstīti vairāki skaņdarbi. Manuskripts vienam no tiem – dziesmai “Paipalas kliedziens” (Der Wachtelschlag, 1803) balsij un klavierēm ar Zāmuela Frīdriha Zautera (Sauter, 1766–1846) vārdiem – tagad būs apskatāms LNB. Grāfs Johans Georgs fon Brouns (Browne, 1767–1827) bija krievu militārās misijas brigadieris, dzimis Rīgā, precējies ar diplomāta barona Oto Hermaņa fon Fītinghofa-Šēla meitu Annu Margarēti (Vietinghoff-Scheel, 1769–1803). Viņa bija muzikāli apdāvināta, kādu laiku Bēthovena skolniece Vīnē.
Savukārt otrs jaunais eksponāts būs Bēthovena drauga, Talsu mācītāja un vijolnieka K. F. Amendas fotoportrets, kas Bēthovena mājas-muzeja kolekcijā ir kopš 1892. gada kā dāvana no teologa mazdēla Teodora Debnera (Döbner, 1835–1919), kurš, savukārt, to mantoja no savas mātes Luīzes Karolīnes ( starp 1770 un 1830). Bēthovens un Amenda iepazinās Vīnē 1798. gada vasarā un tikās līdz 1799. gada rudenim, pēc tam draudzīgās saites turpinājās vēstulēs.
Gan manuskriptu, gan portretu Latvijā nogādās Bēthovena mājas-muzeja kolekciju kuratore Jūlija Ronge (Ronge). Viņa studējusi muzikoloģiju un vēsturi Vircburgā (Vācija) un Parīzē (Francija), un ieguvusi doktora grādu Berlīnes Tehniskajā universitātē, aizstāvot pētījumu par L. van Bēthovena studijām pie Jozefa Haidna (Haydn,1732–1809), Johana Georga Albrehtsbergera (Albrechtsberger, 1736–1809) un Antonio Saljēri (Salieri, 1750–1825). Kopš 2002. gada viņa strādā Bēthovena mājā-muzejā, kas ierīkotā ēkā, kurā dzīvojis komponists. Tur atrodas lielākā kolekcija pasaulē par L. van Bēthovenu, viņa dzīvi un daiļradi.
Izstāde “Bēthovens. Orbītas” veltīta L. van Bēthovena 250. dzimšanas dienai, ko visa pasaulē plaši atzīmēja 2020. gadā. Tās saturs balstīts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesores Lolitas Fūrmanes pētījumā par Bētohvena mūzikas nozīmi Latvijā dažādos laika periodos. Izstāde apskatāma LNB darba laikā līdz 28. novembrim.
Informāciju sagatavoja:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tel.: 26472501
E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv