Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Nacionālās Mākslas galeriju Viļņā 29. aprīlī plkst. 18.00 atklās izstādi “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”, kas 2020. gada nogalē bija skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā. Izstāde izceļ neērtās, noklusētās tēmas Baltijas un Austrumeiropas reģionā un pievēršas sarežģītajam 20. gadsimta mantojumam un tā ietekmei uz šodienas realitāti. Izstāde Nacionālajā Mākslas galerijā Viļņā būs skatāma no 2022. gada 1. maija līdz 28. augustam.
Izstādē piedalās arī mākslinieki no Latvijas, Vika Eksta un Matīss Gricmanis, kas savos darbos izceļ tēmas un notikumus no Latvijas pagātnes, aktualizējot tos plašākā Baltijas un pasaules kontekstā.
Darbā “Sarunas ar tēti” fotogrāfe un videomāksliniece Vika Eksta pievēršas šodien aizmirstajam Afganistānas karam. Tajā pret savu gribu tika ierauti daudzi padomju republiku, arī Latvijas iedzīvotāji, kas bija iesaukti padomju armijas obligātajā dienestā, tostarp arī mākslinieces tēvs. Lai gan kara individuālās psiholoģiskās sekas gan Latvijā, gan citās bijušajās padomju bloka valstīs ir graujošas, Afganistānas karš ir viens no 20. gadsimta vēstures noklusētajiem un neapspriestajiem notikumiem, par ko nerunā ne dalībnieki, ne sabiedrība kopumā.
Savukārt Matīss Gricmanis kopā ar lietuviešu mākslinieci Onu Jučiūti interpretē latviešu auditorijai jau pazīstamās Kaspara Irbes dienasgrāmatas skaņas instalācijā “Vārava”, ko veido dramatizēts dienasgrāmatu lasījums un audiālas kontekstualizācijas. “Vārava”, pievēršoties Irbes personībai un pieredzei, izceļ citādā izdzīvošanas iespēju varas maiņu laikā, kā arī problematizē šķietami homogēno 20. gadsimta sabiedrību.
Izstādē piedalās mākslinieki no trim Baltijas valstīm, Ukrainas, Polijas, Somijas un Nīderlandes: Anastasija Sosunova (LT), Eleonora de Monteskjū (FR / EE), Jāna Kokko (FI), Laima Kreivīte (LT), Lia Dostijeva un Andrijs Dostlijevs (UA / PL), Ona Jučiūte (LT) , Kvīnsijs Gario un Mina Oauirsta (NL), Paulīna Puķīte (LT/GB), Ūlo Pikkovs (EE) un Zuzanna Hercberga (PL). Viņu darbi pievēršas notikumiem un pieredzēm, kas bieži ir aizmirstas vai ignorētas un izslēgtas no oficiālās vēstures, gan aicinot ieklausīties individuālos dzīvesstāstos, gan izzinot plašākus kultūras atmiņas slāņus. Kāda ir šo stāstījumu vieta tagadnē? Kā mēs tos varam integrēt savā vēstures izpratnē? Ko tie maina uztverē par apkārtējo pasauli?
Izstādes kuratores ir trīs Baltijas valstu mākslas zinātnieces: Margareta Tali no Igaunijas, Egle Mikalajūne no Lietuvas un Ieva Astahovska no Latvijas.
Sākotnēji, Rīgā izstāde tapa projekta “Izzināt sarežģīto pagātni” ietvaros, kas pievērsās jautājumiem par neseno pagātni un tam, kādu iespaidu šī pagātne atstājusi uz šodienu Baltijas reģionā un tā kaimiņvalstīs. Izstādes turpinājums Viļņā ir daļa no šī projekta ģeogrāfiska un institucionāla paplašinājuma – ar nosaukumu “No sarežģītās pagātnes uz kopīgu nākotni” Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs to veido sadarbībā ar Nacionālās mākslas galeriju Viļņā, OFF-Biennāli Budapeštā, Lodzas mākslas muzeju un Malmes mākslas muzeju Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” ietvaros. Šis projekts pievēršas jautājumiem, kas saistīti ar pagātnes un šodienas samezglotajām attiecībām, alternatīvām pieejām auditorijas iesaistē, mākslas mediācijā un starpdisciplinārās sadarbībās.
Atklāšanas notikumi:
- 29. aprīlī plkst. 18.00 aicinām uz atklāšanai veltītu performanci Sarežģītā tagadne. 65 dienas – audiālu Ukrainas kara dienasgrāmatu caur saksofona, tubas un gāzes cauruļu veidotām skaņām. Pūšaminstrumenti savieno metālu ar elpu; katru kara dienu iezīmē gāzes cauruļu svilpiens. Atbalsi veidojošais objekts ir sametināts no tā, kas palicis pāri no gāzes caurules, kas tika izmantota skulptūrā Uzbēruma arka – visvairāk apspriestā publiskā mākslas darba neatkarīgās Lietuvas vēsturē.
- 30. aprīlī plkst. 13.00 Nacionālās Mākslas galerijā būs skatāma mākslinieces Zuzannas Hercbergas performance, kas iepazīstinās ar izstādē skatāmā darba “Brīvprātīgās par brīvību” galvenajām varonēm. Šis darbs ir veltīts Polijas un Latvijas ebreju sievietēm, kas piedalījās Internacionālajās brigādēs Spānijas pilsoņu karā (1936–1939), lai vērstos pret galēji labējo un antisemītisko ideoloģiju ekspansiju Eiropā. Pēc performances notiks arī citu izstādes mākslinieku vadīta ekskursija. Pieteikšanās: edukacija@ndg.lt .
Par izstādi:
Līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā, pagātne Austrumeiropā ir atgriezusies, miljoniem cilvēku no kaut kā tāla pārvēršoties par šodienas katastrofu. Iebrukums, kas aizsakās jau 2014. gadā Krimā, Luhanskā un Doņeckā, starptautisko sabiedrību ar laiku atstāja vienaldzīgu, taču tagad tas ir eskalējis situācijā, kas skar visu pasauli. Šis karš visvairāk satrauc Austrumeiropu, atdzīvinot daudzus klusumus, neizdziedētas brūces un atmiņas par totalitāro pagātni.
Par pagātnes laiku mēs esam ieraduši domāt caur nacionālās vēstures prizmu – caur selektīviem un nogludinātiem, nevis daudzskaitlīgiem un pretrunīgiem stāstījumiem, kas komentē arī ikdienas norises. Vēstures neērtā puse bieži tiek atstāta fonā un tās vietā tiek stāstīti mierinoši stāsti, kas uzsver pozitīvu vēstījumu un problēmu pārvarēšanu. Izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules” pievēršas neērtajiem un bieži noklusētajiem pagātnes aspektiem Baltijā un Austrumeiropā – vardarbīgiem konfliktiem, traumatiskiem zaudējumiem un to nospiedumiem šodienā, kas saistīti ar nacionālistiskajiem un komunistiskajiem režīmiem, koloniālismu un nesenām karadarbībām, balansēšanu starp izdzīvošanu un sadarbošanos ar režīmu, un veidiem kā postpadomju sabiedrības sadzīvo ar pagātnes ēnām.
Tiecoties pārvarēt lokālās un nacionālās robežās, izstāde aicina domāt par attiecībām starp šīm sarežģītajām vēsturēm, to iespaidu un klātbūtni šodienā caur kopīgas vēstures perspektīvu – veidojot dialogus, meklējot sakarības un veicinot solidaritāti starp dažādām neērtajām vēsturēm, kas bieži uztvertas savstarpēji izslēdzošās vai konkurējošās pozīcijās.
Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un Nacionālā mākslas galerija (Lietuvas Nacionālais mākslas muzejs). Projektu finansē Lietuvas Kultūras padome, Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Igaunijas Kultūras fonds, Somijas laikmetīgās mākslas atbalsta fonds Frame, Mondriāna fonds, Ziemeļvalstu Ministru padome, FunderMax, Imparat. Mediju sponsors: lrytas.lt
Kontaktinformācija:
Sofija Anna Kozlova
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komunikācijas vadītāja
sofija@lcca.lv
+371 22020240