Piektdien, 2024. gada 15. novembrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 7. stāva ātrijā plkst. 16.00 notiks izstādes “Baltā Vilka zemeņu lauks” atklāšana. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi (LBJLP) notikumu ciklā “Latviešu grāmatai 500”.
Izstāde ir veltīta Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā 20 gadu laureātiem un 10 gadiem, kopš iedibināta balva par debiju “Jaunaudze” kopā ar AS “Latvijas valsts meži”.
Balvas laureātu izvēles viens no svarīgākajiem nosacījumiem – tuvība Jāņa Baltvilka garam, ko raksturo drosmīga valodas spēle, gudrs dabas vērojums, ētiski jūtīgs pasaules redzējums, kas spētu rosināt bērna zinātkāri, kā arī literāro un radošo iztēli.
Jānis Baltvilks (1944–2003) – dzejnieks, prozaiķis, redaktors, dabas pētnieks, valodas burvības pārzinātājs, bija Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes (LBJLP) biedrs. Viņa sapnis bija piešķirt bērnu literatūrai lielāku nozīmi, un balva viņa vārdā kopš 2005. gada, katru gadu vērtējot latviski izdotās grāmatas, palīdz darīt redzamākus labākos rakstniekus, māksliniekus, tulkotājus, izdevējus un veicina lasīšanu. Kā teikusi dzejniece Inese Zandere: „Baltvilka vārds latviešu literatūrā ir sinonīms sirdsapziņai, nesaduļķotam un vienkāršam godīgumam.”
Godalgoto autoru skaits šo 20 gadu laikā ir krietni pāri pussimtam. 13 godalgoto rakstnieku vidū ir vairakkārt balvu saņēmušie Māris Rungulis par jauniešu literatūru, vēsturiskajiem piedzīvojumiem un spoku stāstiem, Juris Zvirgzdiņš par fantastiskiem, uz vēsturiskiem faktiem balstītiem stāstiem, Māra Cielēna par literārajām pasakām un dzejoļiem, Inese Zandere par lakoniskiem asprātīgiem tekstiem bilžu grāmatai un nozīmīgu devumu bērnu dzejā, kā arī Luīze Pastore par mākslas detektīviem un piedzīvojumu grāmatām. 15 ilustratoru vidū ir vairākas reizes balvu ieguvušie – Anita Paegle, Reinis Pētersons un Gundega Muzikante, katrs pārstāvot savu ilustrāciju mākslas virzienu un arī pārsteidzot ar jaunu izteiksmes veidu meklējumiem, daudzveidīgu māksliniecisko rokrakstu. Arī starptautiski visplašāk pazīstamais Anetes Meleces darbs “Kiosks” savulaik ir saņēmis Jāņa Baltvilka balvu, tāpat arī rakstnieku – laureātu Laura Gundara, Māras Zālītes un Aivara Kļavja tik ļoti atšķirīgie un daudzveidīgie darbi iezīmē bērnu un jauniešu literatūras augsto standartu Latvijā.
No 2008. gada balva kļūst starptautiska un to piešķir vienam Baltijas jūras reģiona rakstniekam un darba tulkotājam, bet no 2018. gada uz balvu var pretendēt visas Eiropas valstu rakstnieki un viņu darbu tulkotāji. Visvairāk apbalvoto starptautisko laureātu vidū ir 6 igauņi, tostarp latviešu lasītāju iemīļotie – Andruss Kivirehks, Aino Pervika, Aidi Vallika, Juhani Pitseps un citi, 4 lietuvieši – klasiķis Ķēstutis Kasparavičs, komiksa “Sibīrijas haiku” autores Jurga Vile un Lina Itagaki, kā arī Igne Zarambaite. Pa vienam autoram no Polijas – Mīkolajs Ložinskis, no Vācijas – Anete Mīrsva, no Itālijas – Andžela Naneti, no Francijas – Delfīne de Vigāna un no Lielbritānijas – Kirana Milvuda Hārgreiva, divi laureāti no Somijas – Heli Lāksonena un Henrika Andersone. Izcilie tulkotāji – Maima Grīnberga, Mudīte Treimane un Dace Meiere Baltā Vilka laiviņu ir saņēmušas vairākkārt, tāpat arī tulkotājs un atdzejotājs Guntars Godiņš. Tulkojumu karti var apskatīt izstādes ekspozīcijā.
Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas simboliskais veidols ir balts vilciņš papīra laivā ar meža zemeni mastā, ko zīmējusi ilustratore Anita Paegle. Savukārt, šo balvas logotipu porcelānā ir atveidojusi keramiķe Inese Brants.
Jāņa Baltvilka balvas laureātus LBJLP tālāk virza Starptautiskās Bērnu un jaunatnes literatūras padomes jeb IBBY (International Board on Books for Young People) Goda sarakstam (IBBY Honour List, reizi 2 gados), nominē starptautiskajai Hansa Kristiana Andersena balvai (reizi 2 gados), Astridas Lindgrēnes memoriālajai balvai (ALMA, katru gadu) un citiem starptautiskajiem konkursiem. Latvijas pretendenti H. K. Andersena balvai nominēti kopš 2012. gada, to skaitā Anita Paegle, Inese Zandere, Reinis Pētersons, Gundega Muzikante, Gita Treice, Aleksejs Naumovs. A. Lindgrēnes memoriālajai balvai kopš 2011. gada nominēti: Imants Ziedonis, Juris Zvirgzdiņš, Anita Paegle, Reinis Pētersons, Māra Cielēna, Māris Rungulis, Gundega Muzikante, Inese Zandere, Gita Treice, Anete Melece un Elīna Brasliņa. Novērtēšana un panākumu izcelšana dod jaudu nozares attīstībai un nozīmīgu starptautisku atpazīstamību latviešu literatūrai un grāmatu mākslai.
IBBY Goda diplomus kopš 1996. gada saņēmuši 23 rakstnieki, ilustratori un tulkotāji: Ligita Linmeiere, Māra Cielēna, Anita Paegle, Māris Rungulis, Inese Zandere, Juris Petraškevičs, Juris Zvirgzdiņš, Edmunds Jansons, Mudīte Treimane, Aleksejs Naumovs, Guntars Godiņš, Ingmāra Balode, Gundega Muzikante, Kārlis Vērdiņš, Elīna Brasliņa, Inga Karlsberga, Aivars Kļavis, Anete Melece, Dace Meiere, Rasa Bugavičute–Pēce, Lote Vilma Vītiņa, Inta Šmite, Žebers. Viņu grāmatas ir iekļautas ceļojošās izstādēs un kolekcijās, nonākušas pasaules lielākajās starptautiskajās bērnu un jaunatnes bibliotēkās. Goda diplomus saņēmuši arī minēto autoru izdevēji.
Turpmākajos gados izstādi ir paredzēts eksponēt Latvijas novados. Tā ir viegli transformējama un pārvietojama, par tās funkcionālo dizainu ir gādājis dizaineris Jānis Mercs. Īpašs paldies par izstādes interaktīvo sienu “Iepazīsti bērnu grāmatu tēlus”, tā būs saistoša mazajiem lasītājiem.
Izstādei ir sagatavots katalogs, ko īpaši vērtīgu dara ik gadus balvas pasākuma laikā publicēto eseju fragmenti. Tā ir lasīšanas tradīciju un jaunrades procesus atspoguļojoša emocionāla dienasgrāmata, kuras ierakstus veidojuši Inese Zandere, Signe Mežinska, Jana Vērdiņa, Ilva Skulte, Egīls Zirnis, Santa Remere, Dace Bargā, Krista Burāne, Maira Dobele, Silvija Tretjakova, Ilona Sāre, Aija Valgelina, Laura Vinogradova, Lauris Bokišs, Osvalds Zebris un Māris Rungulis.
Kataloga dizains ir veidots vienotā stilā ar izstādi, izmantojot mākslinieces Anitas Paegles ilustrāciju elementus un Elīnas Brasliņas zīmējumus. Dizaina autors ir Rauls Liepiņš.
Kataloga sastādītāja – Silvija Tretjakova, redaktore Rudīte Rinkeviča, fotogrāfi – Andris Eglītis, LETA fotogrāfi Ieva Čīka, Evija Trifanova, Edijs Pālens un Zane Bitere, izmantots LBJLP foto arhīvs.
Divu gadu projekts tapis LR Kultūras ministrijas atbalstītajā LNB pasākumu ciklā “Latviešu grāmatai 500”, ar LNB Atbalsta biedrības palīdzību, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomei iesaistoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes projektu konkursos, kā daudzu gadu uzticamus partnerus godājam AS „Latvijas valsts meži” un AS „Latvijas Finieris”, pateicamies par sižetiem un iespēju izmantot raidījumu ierakstus Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai.
Papildu informācija:
Silvija Tretjakova
Bērnu literatūras centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E–pasts: silvija.tretjakova@lnb.lv
Tālrunis: +371 29492456