Ceturtdien, 23.februārī plkst. 14:00 Kultūras ministrijas Lielajā zālē (K. Valdemāra ielā 11a, Rīgā) tiks atvērta latviešu žurnālista un preses pētnieka Dr. phil. Aināra Dimanta monogrāfija “Latvijas prese 200 gados: no “Latviešu Avīzēm” līdz digitālo mediju laikmetam”.
Dr. phil. Aināra Dimanta monogrāfija noslēdz nozīmīgu posmu Latvijas preses vēsturē, ļaujot izvērtēt notikumus un procesus, kas ietekmējuši nozares attīstību, kā arī prognozēt, kāds ir Latvijas preses attīstības vektors un kādi ir izaicinājumi, nākamo simtgadi uzsākot.
Pasākumā piedalīsies: Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis, Valsts prezidenta padomniece, iepriekš ilggadējā laikraksta “Diena” galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne, kā arī “Latvijas Avīzes” galvenā redaktore Linda Rasa, izdevniecības “Latvijas Mediji” direktore Evija Veide.
“Kultūras ministrijai kā mediju politikas veidotājiem bija būtiski atbalstīt šīs nozīmīgās monogrāfijas tapšanu. Latvijas prese, jau sākot ar “Latviešu Avīzēm”, kas radināja pie lasīšanas latviešu valodā, līdz pat mūsdienu digitālo mediju reālijām, ir veikusi ne tikai savu primāro funkciju – informēt, analizēt, skaidrot, bet arī – nu jau divus gadsimtus sekmē latviešu valodas attīstību, rosina kritiski domāt, veicina pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas attīstību,” akcentē Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons.
“Šī grāmata piedāvā panorāmisku skatījumu uz Latvijas mediju sistēmas attīstību kopš pirmo preses izdevumu iznākšanas latviešu valodā pirms 200 gadiem. Taču Dr. phil. Aināra Dimanta analītiskais stāsts neaprobežojas tikai ar latviešu medijiem. Tas vienlaikus ir arī stāsts par mazākumtautību medijiem, kas kādreiz darbojušies Latvijas teritorijā. Grāmatas autors mums visiem atgādina, kādi apstākļi ir veicinājuši vai bremzējuši mediju darbību dažādos vēstures posmos. Rakstot par mūsdienām, A. Dimants nevairās no subjektivitātes, jo ir bijis ne tikai šī laikmeta liecinieks, bet arī aktīvi līdzdarbojies mediju sistēmas attīstīšanā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas” Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns.
“Žurnālistikas vērtība ir tā, ka mēs radām lasītājiem, skatītājiem, klausītājiem svarīgu, nepieciešamu, interesantu saturu un tā tiek pasniegta viņiem vēlamā veidā. Tagad mediji pastāv dažādos formātos, dažādās digitālās platformās, taču kopīgais tiem ir viens – žurnālistu radītais darbs, redakcionālais veikums. Protams, digitālie mediji ir mainījuši lasītāju paradumus, mediju tirgu. Un arī tradicionālajiem drukātajiem medijiem, tajā skaitā ″Latvijas Avīzei″, jāpiemērojas situācijai, vienlaikus strādājot gan tiem lasītājiem, kas joprojām izvēlas laikrakstu drukātā formā, gan piesaistot auditoriju, kas lieto tikai digitālo saturu. Bet nemainīgi no medija formāta svarīga ir redakcijas loma – tie profesionāļi, kas ar atbildību un izpratni sagatavo, atlasa, apstrādā, pārbauda informāciju, uzrok un izklāsta problēmas. Tikpat svarīga mediju loma ir uzturēt literāri pareizu, labskanīgu latviešu valodu. ″Latvijas Avīzei″ ir arī tā privilēģija, ka laikraksta redakcija ir pieredzējusi, profesionāļu komanda, kas zina cik svarīga ir radošā pārmantojamība un lasītāju uzticība. Un šāda redakcija ir gatava strādāt gan digitālajos, gan tā sauktajos tradicionālajos medijos”, “Latvijas Avīzes” galvenā redaktore, Linda Rasa.
Grāmatas zinātniskie recenzenti – Dr.sc.comm. Mārtiņš Kaprāns, Dr.phil. Pauls Daija, Dr.phil. Linda Kusiņa-Šulce.
Autors pateicas Genovefas Ruskis piemiņas fondam (Kanāda) un Eiropas Parlamenta politiskajai grupai “Renew Europe” par atbalstu manuskripta sagatavošanā.
Grāmatas tapšanu atbalstījusi Kultūras ministrija un Valsts kultūrkapitāla fonds.
Papildu informācija:
Maija Hvorostjanaja
T. 27191586
e-pasts: maija.morkovnikova@latvijasmediji.lv