Kultūras ministrijas (KM) aicinājumam izvirzīt pretendentus Izcilības balvai kultūrā šogad atsaukušies 13 pieteicēji. Pretendenti pārstāv šādas kultūras nozares – kino, dizains, mūzika, deja, kultūras mantojums, ainavu arhitektūra un vizuālā māksla.
Kandidātu pieteikumus iesūtījušas KM pārraudzībā esošās institūcijas, nozaru konsultatīvās padomes, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības.
Iesniegtos pieteikumus, atbilstoši apbalvojuma nolikumā noteiktajam, izvērtēja Latvijas Nacionālā kultūras padome, izvēloties trīs kandidātus, kurus iesniegs apstiprināšanai kultūras ministrei. Sabiedrībai apbalvojuma ieguvēju vārdi tiks atklāti Izcilības balvas kultūrā pasniegšanas ceremonijā, kas šā gada 16. decembrī notiks svinīgajā ceremonijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA).
Izcilības balvas kultūrā piešķiršanas mērķis ir izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā.
Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā; ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, viesizrādes, izstādes un citi pasākumi, guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā, kā arī tad, ja veikums piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.
Apbalvojumu, t.sk. 7 000 eiro pēc nodokļu nomaksas, katrs no trim izcilniekiem saņems decembrī, Izcilības balvas kultūrā pasniegšanas ceremonijā, kuru KM veido sadarbībā ar JVLMA.
Izcilības balva kultūrā tika iedibināta 2014. gadā, pēc Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu. Pirmā Izcilības balvas kultūrā pasniegšanas ceremonija notika 2014. gada 22. decembrī. Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, Dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltic un Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš, Nora Ikstena, Imants Lancmanis, Elīna Garanča un Anna Laudere, Marina Rebeka, Gundega Laiviņa, platforma “Latvian Literature,” Pēteris Vasks, Anete Melece, Rundāles pils muzejs, kino un teātra režisors Viesturs Kairišs, izdevniecība “Liels un Mazs” un Latvijas Radio koris, Vineta Sareika, Austris Mailītis un arhitektu birojs „Mailitis Architects” komanda, Juris Poga un arhitektu biroja „Arhitekta J.Pogas birojs” komanda, un Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.