Lai stiprinātu Latvijas iedzīvotāju medijpratību, Kultūras ministrija (KM) īsteno divas aktivitātes, kas vērstas uz pašvaldību darbinieku un apmeklētāju medijpratības veicināšanu. 4.janvārī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) videokonferenču zālē notikušajā lekcijā KM Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele skaidroja medijpratības jēdziena nozīmi, situāciju Latvijā un sniedza padomus uzticamas informācijas un viltus ziņu atpazīšanā.
Videolekcijā tika pavēstīts arī jaunums – KM izveidojusi medijpratības sekmēšanas plakātu, kuru paredzēts izvietot pašvaldībās Latvijas iedzīvotāju izglītošanai.
Informatīvi bagātais A1 izmēra plakāts tiks izvietots visās Latvijas pašvaldībās - apmeklētājiem labi pieejamās vietās, piemēram, pie telpām, kur veidojas pakalpojumu saņēmēju rindas, lai, īsinot tajās pavadāmo laiku, būtu iespējams apgūt šobrīd tik nepieciešamās medijpratības prasmes.
Pašvaldības plakātus varēs saņemt LPS organizētajos pasākumos; citi interesenti, savukārt - vēršoties KM (elektroniski - klinta.locmele@km.gov.lv vai telefoniski - 67330268). Plakāts elektroniski pieejams arī KM tīmekļvietnē
„Pašvaldību darbinieki ir nozīmīga Latvijas iedzīvotāju grupa, kuri gan paši ir mediju lietotāji, gan arī savā ikdienas darbā atlasa, interpretē, apkopo informāciju - tāpēc esam gandarīti par veiksmīgu sadarbību medijpratības veicināšanā ar LPS. Savukārt izveidotais medijpratības sekmēšanas plakāts ir veids, kā nogādāt informāciju tiem cilvēkiem Latvijas pašvaldībās, kas dažādu iemeslu dēļ paši nav tik aktīvi, lai pašizglītotos par šo tēmu, piemēram, apmeklētu seminārus vai konferences. Plakāts viņus gaidīs pašvaldībās, kur, ejot savās ikdienas gaitās, viņi varēs īsā, bet vienlaikus – izsmeļošā – veidā iepazīties ar aktuālāko informācijas pamatu, lai izvērtētu savus mediju lietošanas paradumus un kļūtu viedāki savā saskarē ar jebkāda veida informāciju, tostarp, to, ko izlasa sociālajos medijos,” akcentē K.Ločmele.
Pašvaldību darbiniekiem sniegtās videolekcijas ierakstu iespējams noskatīties LPS tīmekļvietnē
2017. gada vasarā veiktā Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultāti apliecina, ka aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata – ja kaut kas ir ticis publicēts vai pārraidīts medijos, tad tā ir patiesība, un šai informācijai var uzticēties. Taču šāda nekritiska pieeja rada riskus tikt manipulētiem, jo ne viss publiskotais saturs top pēc kvalitatīvas žurnālistikas principiem. Tikai aptuveni puse aptaujāto uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet apzināti veidots tendenciozs, liela daļa aptaujas dalībnieku nemēdz aizdomāties - katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nebija par to domājis. Tas liecina par nepieciešamību celt Latvijas iedzīvotāju prasmi kritiski izvērtēt mediju, tostarp, sociālajos medijos publicēto, saturu un apzināties, ka pastāv dažādas manipulācijas tehnikas, kas var tikt izmantotas informācijas atspoguļošanā.
Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv