2024. gada 17. decembrī plkst. 18.00 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Gara mājā (Tabakas fabrikas kvartāls, Miera iela 58a) simpozija “Cilvēks aiz kastes pētniecībā un mākslā” ietvaros norisināsies diskusija “Platformu darbs – inovatīva uzņēmējdarbības iespēja vai ekspluatācija?”.
Uzmanības centrā būs pētījumā “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze” atklātais paradokss, ka platformu nodarbinātībā darbinieku autonomijas un brīvības sajūta savietojas ar ekspluatatīvām platformu praksēm.
Digitālās platformas ieņem aizvien lielāku lomu nodarbinātības sektorā. Vairāk nekā 28 miljoni cilvēku ES strādā, izmantojot vienu vai vairākas digitālās darba platformas. Citviet veiktas aplēses paredz, ka jau 2025.gadā platformās strādājošo skaits varētu sasniegt 43 miljonus. Platformu loma nav tikai ekonomiska, bet ir arī sociālkulturāla, t.i. tās ietekmē veidu, kā norit cilvēku savstarpējā saskarsme. Digitālās platformas nodrošina digitālu vidi, kur “satikties”, nosaka noteikumus, kā šī saskarsme notiek, nodrošina kārtību, informācijas apmaiņu un noteikumu ievērošanu, un būtisku lomu šajā jaunajā kārtības uzturēšanās spēlē algoritmi.
Diskusijā “Platformu darbs – inovatīva uzņēmējdarbības iespēja vai ekspluatācija?” piedalīsies Brīvo Arodbiedrību savienības eksperte Natalja Preisa, Baltijas Sociālo Zinātņu institūta vadošā pētniece Oksana Žabko, VEFRESH vadītājs, pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Diskusiju moderēs pētījuma projekta vadītāja un pētniece Maija Spuriņa.
Trīs gadus ilgušais pētījums atklāj platformu darba praksi un ar to saistītās problēmas, iedziļinoties tieši ēdienu piegādes platformās strādājošo kurjeru situācijā. Ir skaidrs, ka šis jaunais darba formāts ir sociāli ārkārtīgi nedrošs, jo kurjeri ir reģistrēti kā pašnodarbinātie, viņiem nav darba līguma un uz viņiem neattiecas darba likumā noteiktās sociālās garantijas. Vienlaikus, pašnodarbinātie kurjeri būtiski atšķiras no citiem mazajiem uzņēmējiem, jo platformas gandrīz pilnībā kontrolē viņu darba procesu – platformu algoritmi sadala ienākošos pasūtījumus starp kurjeriem, nosaka piegādes ceļu, samaksu par darbu un var pat bloķēt kurjeru kontu, tādējādi reizēm liedzot iespēju strādāt pat uz vairākām nedēļām.
Pētnieki norāda, ka pretēji sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem, Rīgā ēdienu piegādes platformās kā kurjeri strādā ne tikai ārvalstu studenti, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir grūti atrast citu darbu, bet arī daudzi vietējie, tostarp cilvēki ar augstāko izglītību, ar darba tirgū labi novērtētām prasmēm un pieredzi. Daļa platformās strādājošo izvēlas šo darbu apstākļu spiesti, pārvarot īslaicīgākas vai ilglaicīgākas grūtības, bet daļa dod priekšroku darbam platformā, jo iepriekšējās darba vietās saskārušies ar neparedzamu darba grafiku, regulāri kavētu samaksu par darbu, pārmērīgi lielu darba slodzi vai pārlieku kontrolējošu un emocionāli vardarbīgu vadības attieksmi. Viņi izvēlas nedrošos platformu darba apstākļus, jo izjūt šajā darbā lielāku brīvību parūpēties par sevi un apvienot darbu ar citiem pienākumiem, piemēram, studijām, bērnu aprūpi vai uzņēmējdarbību. Kaut arī Latvijas kurjeru vidū vērojama augoša neapmierinātība ar platformu darba apstākļiem, pretstatā citām Eiropas valstīm, Latvijā līdz šim nav piedzīvoti kurjeru streiki vai protesti. Pētnieki norāda, ka šādu kolektīvu mobilizāciju kavē gan vispārējā savstarpējā neuzticība, tostarp neuzticība viens otram, platformām, arodbiedrībām un sabiedrībai kopumā, gan Latvijas sabiedrībā dominējošās neoliberālās vērtīborientācijas.
Ņemot vērā nesen pieņemto Eiropas Savienības platformu darba direktīvu, kas tuvāko gadu laikā būs jāievieš arī Latvijā, ir būtiski aizsākt plašāku diskusiju par šī jaunā darba formāta iespējām un riskiem. Vai sabiedrība kopumā ir ieguvēja no šīs jaunās darba jeb uzņēmējdarbības formas vai arī platformas izmanto “caurumus” esošajā darba tirgus regulējumā, pelna uz pilsētu publiskās infrastruktūras rēķina, un ekspluatē neaizsargātākās darbaspēka grupas? Vai un, ja, jā, tad kā valsts, pašvaldība, platformas, paši strādājošie un/vai nevalstiskais sektors var mazināt ar šo darbu saistītos sociālos riskus un vairot no tā gūto sabiedrisko labumu?
Diskusijas un simpozija apmeklējums ir bez maksas, iepriekš reģistrējoties.
Simpozijam būs iespēja sekot līdzi tiešraidē LKA sociālo mediju platformā Facebook un LKA Youtube kanālā. Simpozijs tiek organizēts projekta “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze” (Nr. lzp-2021/1-0521) ietvaros, kas tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā un ko finansē Latvijas Zinātnes padome.
Plašāka informācija,
Aija Lūse,
Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
+371 29107218,
aija.luse@lka.edu.lv
www.lka.edu.lv
instagram.com/lkakademija/
facebook.com/LKAkademija