2017.gada aprīlī – augustā veiktā pētījuma “Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā” rezultāti apliecina, ka īstenotā sabiedrības integrācijas politika ir nesusi pozitīvus rezultātus: ievērojami palielinājusies mazākumtautību pārstāvju piederība Latvijas valstij un lepnums par Latviju, latviešu valodas lietošana, būtiski samazinājies cilvēku skaits, kuri izjūt nostaļģiju pēc Padomju laikiem, mazinās mazākumtautību pārstāvju vēlme aizbraukt no Latvijas ,” vērtē Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča.
Salīdzinot ar 2015. gadu, šogad ievērojami palielinājusies mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta Latvijai: 84% respondentu jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, 2015. gadā šis rādītājs bija 67%, savukārt 2013.gadā – 69%. Ciešāku piederības sajūtu Latvijai izjūt vecāku paaudžu respondenti, tomēr pēdējos gados ir ievērojami stiprinājusies arī mazākumtautību jauniešu piederības sajūta Latvijai.
Ievērojami palielinājies arī mazākumtautību pārstāvju lepnums par piederību Latvijai, īpaši krievu tautības pārstāvju vidū: šogad ar piederību Latvijai lepojas vai drīzāk lepojas 59%, salīdzinot ar 44% 2015. gadā. Puse mazākumtautību pārstāvju uzskata sevi par Latvijas patriotiem, tikai 8% nejūtas piederīgi Latvijas iedzīvotājiem, kas apliecina mazākumtautību veiksmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
Kopš 2015. gada būtiski samazinājies to cilvēku skaits, kas Padomju laikus vērtē kā ļoti labus (16% šogad salīdzinājumā ar 29% - 2015. gadā). Uzlabojies neatkarīgās Latvijas laika (1991.-2017. gads) vērtējums: ja 2015. gadā šo periodu kā drīzāk labu vai ļoti labu vērtēja 29%, tad šobrīd - 44% mazākumtautību pārstāvju. Atbildes liecina, ka, mainoties paaudzēm un uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, nostalģija pēc Padomju laikiem mazināsies. Izmainās arī mazākumtautību pārstāvju svētku svinēšanas paradumi: 9. maija atzīmēšana sāk zaudēt savu lomu, savukārt palielinās18. novembra un 4. maija atzīmētāju īpatsvars.
Mazākumtautību vidū samazinājusies arī gatavība aizbraukt no Latvijas. Ja 2015. gadā 29% plānoja vai pieļāva iespēju aizbraukt, 2017. gadā šādu pozīciju pauž vien 14%. Tomēr jāatzīmē, ka aizceļošanas plāni biežāk ir jauniešiem: 44% jauniešu līdz 25 gadu vecumā un 38% jauniešu vecumā no 25–34 gadiem plāno vai pieļauj iespēju aizbraukt no Latvijas t.sk. iegūt augstāko izglītību.
Mazākumtautību vidū vērojama polarizēšanās attiecībā uz runāšanu latviešu valodā: gandrīz puse - 46% - mazākumtautību pārstāvju labprāt runā latviešu valodā, kas ir par 10% vairāk nekā 2015. gadā. 19% latviski runā bez īpašas patikas vai nelabprāt, kas arī ir par 7% vairāk nekā 2015. gadā.
Salīdzinot etnisko attiecību -attiecību starp dažādu tautību cilvēkiem - vērtējumu ar 2015. gadu, redzama ievērojama situācijas uzlabošanās. Ja 2015. gadā tikai 21% mazākumtautību pārstāvju vērtēja etniskās attiecības Latvijā kā labas vai ļoti labas, tad šogad pozitīvu vērtējumu izsaka vairāk nekā divtik mazākumtautību pārstāvju – jau 48%.
Vienlaikus uzlabojies viedoklis par mazākumtautību iespējām attīstīt savu valodu un kultūru Latvijā. Ja 2015. gadā šīs iespējas kā labas vai ļoti labas vērtēja 24%, tad šogad – jau 36%.
“Efektīvākie instrumenti šo pozitīvo pārmaiņu panākšanai, manuprāt, bijis sistemātiskums integrācijas pasākumu īstenošanā, regulāra mazākumtautību kopienu iesaiste un latviešu valodas apguves iespēju nodrošināšana,” uzsver I.Pauloviča, akcentējot, ka valsts ir radījusi un turpina piedāvāt iespējas mazākumtautību integrācijai, bet ne mazāk svarīga ir mazākumtautību pārstāvju vēlme un motivācijas radīšana šīs iespējas izmantot.
“Kultūras ministrija ir uzsākusi darbu pie jaunas politikas izstrādes, kas vērsta uz sabiedrības saliedētības sekmēšanu,” norāda I.Pauloviča. Veikti pētījumi un turpinās darbs pie iegūto datu analīzes, lai nākamā gada pavasarī varētu iesniegt sabiedrības saliedētības plānu valdībā. “Arī Latvijas valsts simtgades atzīmēšanas plašais pasākumu klāsts vērsts uz plašas sabiedrības iesaisti un līdzdalības nodrošināšanu,” uzsver I.Pauloviča.
Pētījuma „Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā” mērķis - apkopot informāciju par mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām un Latvijas mazākumtautību kopienu līdzdalību demokrātiskajos procesos Latvijā. Pētījuma metodoloģija - mazākumtautību nevalstisko organizāciju izpēte un kartēšana, un mazākumtautību pārstāvju reprezentatīva aptauja. Pētījumu pēc KM pasūtījuma veica Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts; tajā iegūtie dati salīdzināmi ar līdzīgu, 2015.gadā veiktu pētījumu. Pētījuma izlases apjoms – 922 visu Latvijas reģionu un vecumgrupu respondenti.
Pētījums pieejams KM tīmekļvietnē
Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 62% Latvijas iedzīvotāju ir latvieši, 38% pieder mazākumtautībām. Lielākā daļa mazākumtautību pārstāvju skaita – 76% - ir krievi, daudzskaitlīgas ir arī baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu, ebreju, romu, vāciešu un igauņu kopienas; mūsu valstī dzīvo vēl 33 citu mazākumtautību pārstāvji.
Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv