VSIA “Latvijas Koncerti” aicina izbaudīt neaizmirstamu klaviermūzikas vakaru šī gada 22.februārī “Lielajā ģildē”, kur festivāla “Vīnes klasika” ietvaros ar solokoncertu uzstāsies virtuozais pianists Vestards Šimkus. Programmā - Ludviga van Bēthovena skaņdarbs “33 variācijas par Antona Diabelli tēmu”, kas pasaules mūzikā bieži tiek raksturots kā “izcilākais variāciju žanra paraugs”, “Bēthovena mākslas mikrokosmoss”, arī visu laiku “visnozīmīgākais klaviermūzikas opuss” un “Bēthovena vispārdrošākā kompozīcija”.
Publicēts: 12.02.2024.
Pianista Vestarda Šimkus vārds labi zināms ne tikai rūdītiem klaviermūzikas pazinējiem vien. Dēvēts par iedvesmojošu un fenomenālu, šarmantu un ekspresīvu, pārsteidzošu un oriģinālu, talantīgais melnbalto taustiņu pavēlnieks ar savu spēli sajūsminājis neskaitāmus klausītājus, tostarp prestižu starptautisku konkursu žūrijas un erudītus kritiķus, kā dzimtajā Latvijā, tā tāltālās zemēs. “Lielās mūzikas balvas” laureāts savu jaunāko koncertprogrammu veltījis Ludviga van Bēthovena monumentālajam ciklam “33 variācijas par Diabelli tēmu”. Šī šedevra pirmsākumi saistīti ar austriešu komponista, pedagoga un mūzikas izdevēja Antona Diabelli 1819. gadā izteikto aicinājumu teju piecdesmit komponistiem, toskait arī Šūbertam un Listam, uzrakstīt variācijas par viņa komponētu valša tēmu.
“Esmu sagatavojis kaut ko patiešām unikālu un reti pieredzamu, pasaulē garāko klasikās klaviermūzikas skaņdarbu, tā garums ir 70 minūtes, tā nosaukums ir “33 variācijas par Antona Diabelli tēmu”. Lai klausītājus nemulsinātu skaņdarba garums, teikšu, ka šis skaņdarbs ir kontrastu pilns un tā pirmsākumi meklējami 1819. – 1823. gadā, kad Vīnē savulaik dzīvojošais komponists Antons Diabelli sarakstīja tādu pavisam smieklīgu, varētu teikt robustu un primitīvu valsīti, vienas lapaspuses garumā un aicināja visus tolaik ievērojamākos Austrijas komponistus sakomponēt pa vienai variācijai par šo tēmu, apkopojot tās visas krājumā, par kura pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem Antons Diabelli bija paredzējis atbalstīt Napoleona kara bāreņus un atraitnes. Šo piedāvājumu saņēma arī Ludvigs van Bēthovens un, acīmredzot, viņam šī ideja šķita ļoti amizanta, un pat iedvesmojoša - apkomponēt kaut ko tik muļķīgu un vienkāršu kā šis valsītis, tāpēc Bēthovens sarakstīja nevis vienu variāciju, bet veselas trīsdesmit trīs, tādējādi radīdams savas daiļrades un savas muzikālās valodas mikrokosmosu. Šī skaņdarba ietvaros klausītāji varēs dzirdēt pilnīgi visu uz ko komponists Ludvigs van Bēthovens vispār ir spējīgs. Taču, lai cik brīžiem improvizatoriska vai savam laikam pat novatoriska šī mūzika nebūtu, to vienmēr caurstrāvo Vīnes klasicismam raksturīgā elegance, izsmalcinātība un nesatricināmā skaistuma izjūta. Un tās ir lietas, kas man personīgi, mūsdienu pasaulē ļoti pietrūkst. Šo skaņdarbu es esmu vairākkārt atskaņojis koncertos Vācijā un Itālijā, un beidzot priecāšos to atskaņot arī Latvijas klausītājiem,” stāsta Vestards Šimkus.
Festivāla “Vīnes klasika” ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:
14. februārī “Dzintaru koncertzālē” festivālu atklās koncertprogramma Johannesa Brāmsa “Mīlas valši”. “Latvijas Radio koris” un diriģents Sigvards Kļava koncertprogrammu dēvē par ideālās mīlestības meklējumu ceļu. Koncertā, mājas muzicēšanas atmosfērā, līdzās Johannesa Brāmsa saskanīgākajiem kora sabalsojumiem skanēs arī Franča Šūberta klaviermūzika četrām rokām Agneses Egliņas un Riharda Plešanova izpildījumā.
16. februārī “Dzintaru koncertzālē” festivālu turpinās Johannesa Brāmsa vijoļsonātes Vinetas Sareikas un Amandīnes Savarī izpildījumā. Vijolniece Vineta Sareika – spoža gan solistes ampluā, gan ansambļa saspēlē, viņa pieder pasaules mūziķu elitei. Šajā koncertprogrammā viņa no jauna tiksies ar Amandīni Savarī – vienu no spožākajām jaunās paaudzes franču pianistēm. Kopīgi izpētījušas un spoži ieskaņojušas Edvarda Grīga un Volfganga Amadeja Mocarta vijoļsonātes, nu abas mūziķes pievērsīsies Johannesa Brāmsa daiļradei.
17. februārī “Lielajā ģildē” izskanēs koncertprogramma “Haidna “Filozofs” un Bēthovena “Pastorālā simfonija””. Koncertā uzstāsies izcilais vijolnieks Tomass Gulds, sitaminstrumentālists Bernhards Šimpelsbergers un kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”. Programmā Ludviga van Bēthovena Sestā simfonija - “Pastorālā simfonija jeb atmiņas par dzīvi laukos”, Jozefa Haidna 22. - “Filozofu” simfonija un Johannesa Berauera žilbinošais dubultkoncerts “NoWhere NowHere”.
18. februārī “Lielajā ģildē” uz skatuves kāps vijolnieks Daniils Bulajevs un kamerorķestris “Davinspiro Camerata”. Programmā Volfganga Amadeja Mocarta Piektais koncerts vijolei un orķestrim Lamažorā, Jozefa Haidna Simfonija Domažorā un Ludviga van Bēthovena 9. sonāte jeb “Kreicera” sonāte.
23. un 25. februārī “Lielajā ģildē” festivālu “Vīnes klasika” noslēgs Volfganga Amadeja Mocarta “Rekviēms” un “Kyrie” reminorā diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā. Izpildījumā piedalīsies “Latvijas Radio koris” un kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” kopā ar izciliem Latvijas solistiem – soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini, mecosoprānu Ievu Paršu, tenoru Artjomu Safronovu un basu Edgaru Ošleju.
Biļetes ir iespējams iegādāties „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.
Festivāla „Vīnes klasika“ tīmekļvietne www.vinesklasika.lv.
Papildu informācija:
Ieva Mora
VISA “Latvijas Koncerti” sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: +371 26409474
E-pasts: ieva.mora@latvijaskoncerti.lv