19. janvārī dalībvalstu ES vēstnieki apstiprināja vienošanos starp Padomi un Eiropas Parlamenta (EP) sarunu vedējiem par jaunu likumu, lai izveidotu kopēju regulējumu mediju pakalpojumiem ES iekšējā tirgū, kas aizsargātu mediju brīvību, plurālismu un redakcionālo neatkarību.
Ar Eiropas Mediju brīvības aktu tiks izveidota vienota sistēma mediju pakalpojumiem ES iekšējā tirgū un ieviesti pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt žurnālistus un mediju pakalpojumu sniedzējus no politiskas iejaukšanās, vienlaikus atvieglojot to darbību ES valstīs.
Regulas projekts iekļauj vairākus Latvijas rosinātus un lobētus priekšlikumus. Lai ierobežotu dezinformācijas, naida runas un kara propagandas izplatīšanu, īpaši izceļama ir Baltijas valstu ciešā sadarbība regulas noteikumu izstrādē par mediju pakalpojumiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs vai trešo valstu kontrolē.
Aizstāvot caurskatāmību un taisnīgumu reklāmas tirgū, Latvija veiksmīgi argumentēja pret paredzēto slieksni, kas būtu ļāvis pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir zem 1 miljona, neatklāt informāciju par mediju pakalpojumu sniedzējiem piešķirtajiem reklāmas izdevumiem. Tāpat Latvija konsekventi un veiksmīgi argumentēja, ka mediju auditorijas mērīšanas jomā nav pieļaujama tāda situācija, kad viena tirgus daļa strādā pēc noteikumiem, par kuriem savstarpēji ir vienojušies, bet otra izmanto tikai pašu radītas nepārskatāmas metodoloģijas. Tika panākts, ka auditoriju mērīšanas sistēmu un metodoloģiju principiem pievienots arī salīdzināmības pienākums.
Paredzēts, ka š.g. 24. janvāra sanāksmē Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja apstiprinās regulas saturu un tālāk tas tiks virzīts apstiprināšanai EP plenārsesijā martā.
Vairāk par Eiropas Mediju brīvības aktu (EMFA).
Papildu informācijai:
Kultūras ministrijas