I Vispārējo Latviešu dziesmu svētku gājiens 1873.gada 28. jūnijā.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku laikā savas durvis apmeklētājiem vērs vēl plašāk. Muzejs aicina stiprināt savu piederību mūsu kultūrai un  valstij, apmeklējot jaunākās izstādes un Latvijas vēstures pamatekspozīciju. Īpašs piedāvājums Dziesmu svētku dalībniekiem: apliecinot dalībnieka statusu, no 30. jūnija līdz 9. jūlijam ieeja visās muzeja ekspozīcijās un tā pasākumos – bez maksas.

LNVM Brīvības bulvārī 32 skatāma nesen atvērtā izstāde “Vainagošanās. Arheoloģiskie, etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas kultūrā”. Izstādīti gandrīz 200 vainagi – vēsturiskie no muzeja kolekcijas un vairāk nekā 20 Latvijas Mākslas akadēmijas studentu laikmetīgie darinājumi, ko papildina dzejnieku refleksijas par vainagu tēmu. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs glabā plašāko un unikālāko vēsturisko vainagu kolekciju Latvijā, kurā ir gan arheoloģiski atrastie vainagi (agrākie attiecināmi pat uz 6.–7. gadsimta miju), gan etnogrāfiskie vainagi, kas lietoti laika posmā no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam. Autoru vadītā ekskursijā iepazīt izstādi “Vainagošanās” varēs 4. jūlijā plkst. 17.30 (nav iepriekš jāpiesakās).

Tāpat aplūkojama izstāde “Satversme 100+”, kurā stāstīts par Latvijas pamatlikuma tapšanu un darbību, Satversmes vērtību pēctecību līdz pat mūsdienām. Pamatlikuma pieņemšana 1922. gadā vainagoja jaundibinātās valsts izveidi un reizē bija vēsturisks pagrieziena punkts, pirmoreiz Latvijā nostiprinot demokrātiju. Izstāde veidota kā scenogrāfiski izteiksmīgs stāsts, kurā Satversmes tapšana 1920.–1922. gadā rādīta uz plašāka Latvijas vēstures fona. Satversmes autoru un deputātu diskusijas mūsdienīgā veidolā un interpretācijā iedzīvinājuši pazīstami Latvijas teātru aktieri.
Gida vadītā ekskursijā iepazīt izstādi “Satversme 100+” varēs
6. jūlijā plkst. 12.00 (nav iepriekš jāpiesakās).

Vēl LNVM telpās Brīvības bulvārī 32 aplūkojama Latvijas vēstures ekspozīcija no akmens laikmeta līdz mūsdienām, kā arī vēsturisko krāsaino fotogrāfiju izstāde “Krāsainā Latvija”. Savukārt muzeja veikalā iegādājami amatnieku darinājumi, LNVM grāmatas un dažādi suvenīri.

Netālu no muzeja ēkas – Esplanādē (Elizabetes ielas pusē, pie Oskara Kalpaka pieminekļa), izvietota LNVM veidota āra izstāde “Kamēr vēl laiks”. Tā veltīta agrīnajām etnogrāfiskajām fotogrāfijām Latvijā, no kurām senākās uzņemtas 1860. gados. Kopumā izstādē iekļauts ap 170 unikālu vēsturisko fotouzņēmumu, kas vēsta arī par nacionālās pašapziņas tapšanu 19.–20. gadsimta mijā. Plašāk izzināt redzamo materiālu varēs gida vadītā ekskursijā 7. jūlijā plkst. 12.00 (nav iepriekš jāpiesakās).

Tāpat muzejs aicina viesoties arī LNVM nodaļās – “Dauderos” (Sarkandaugavā, Zāģeru ielā 7, līdzās Mežaparkam) un Tautas frontes muzejā (Vecpilsētas ielā 13/15); novērtēt greznā  “Dauderu” savrupnama īpašo gaisotni, izbaudīt dārza krāšņumu un atpūsties no pilsētas burzmas; bet bijušajā Latvijas Tautas frontes mājvietā Vecrīgā atsaukt atmiņā vai iepazīt Trešās Atmodas notikumus. Arī abās muzeja nodaļās ieeja svētku dalībniekiem bez maksas.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir 1873. gadā notikušo I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku vienaudzis un, tāpat kā Dziesmu svētki, ir Rīgas Latviešu biedrības savulaik izlolota iniciatīva. Lai izceltu pirms 150 gadiem notikušo Dziesmu svētku vēsturisko nozīmi, svētku laikā muzeja sociālajos tīklos būs lasāma arī svētkiem veltītu publikāciju sērija un Dziesmu svētku tradīcijas aizsākumi izzināmi arī muzeja pamatekspozīcijā.

Svinēsim mūsu Dziesmu un deju svētkus kopā!

Attēlā: I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājiens 1873. gada 28. jūnijā. Labajā pusē – jaunuzceltā Rīgas Latviešu biedrības ēka. Kārļa Kronvalda litogrāfija. LNVM krājums.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Brīvības bulvārī 32
otrdien 11.00–19.00
trešdien–svētdien 10.00–17.00
lnvm.lv
eMuzejs.lnvm.lv
facebook.com, twitter.com, instagram.com/LNVMuzejs

 

Dauderi
Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā
trešdien–svētdien 10.00–17.00
facebook.com/dauderi.lnvm

Tautas frontes muzejs
Vecpilsētas ielā 13/15
Otrdien–sestdien 10.00–17.00
facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm
twitter.com/frontes_muzejs

Saziņai:
ASTRĪDA BURBICKA
LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja,
tel. 67221357, 26341556
e-pasts:
astrida.burbicka@lnvm.lv
www.lnvm.lv

https://emuzejs.lnvm.lv/

facebook.com/LNVMuzejs

twitter.com/LNVMuzejs

instagram.com/LNVMuzejs

youtube.com/LNVMuzejs

 

_________________________

LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)

ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.


Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924.gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.


Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā – rekonstruētajā Rīgas pilī – muzejs plāno atgriezties 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.


Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.


Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.