Šodien Latvijas Nacionālais vēstures muzejs saņēma dāvinājumu no Marijas Naumovas – dziedātāja nodeva muzejam mūžīgā glabāšanā savu leģendāro sarkano kleitu, kurā viņa kā Marie N ar dziesmu “I Wanna” 2002. gadā uzvarēja 47. Eirovīzijas konkursā. Togad Eirovīzijas konkurss noritēja Tallinā, un Marijas Naumovas uzvara nodrošināja ne tikai gandarījumu un pacilājumu visai Latvijai konkursa norises brīdī, bet arī starptautiskā pasākuma norisi Rīgā 2003. gadā.
Ceremonijā klāt bija Marija Naumova un tērpu māksliniece Odetta Birmane, kā arī vokāliste Līga Robežniece, kas piedalījās Marie N priekšnesumā 2002. gadā. Nozīmīgo dāvinājumu pieņēma LNVM direktors Arnis Radiņš.
“Ir liels prieks, ka mana Eirovīzijas priekšnesuma tērps turpmāk atradīsies muzejā. Uzvara Eirovīzijā bija negaidīts un ļoti emocionāls notikums, kas skāra daudzus Latvijas iedzīvotājus. Šie svētki apvienoja visu sabiedrību. Ļoti ceru, ka labās atmiņas par to ļaus cilvēkiem izjust lepnumu un prieku par savu valsti, kas šobrīd ir ļoti svarīgi.” teica dziedātāja Marija Naumova.
Savukārt māksliniece Odetta Birmane atklāja, ka kleitas tapšanas procesā notikušas vairākas pielaikošanas un desmitiem kustību mēģinājumu, līdz ticis sasniegts vajadzīgais rezultāts. Viņa ļoti uztraukusies, vai Marijas Naumovas kleitas transformējošā funkcija uzstāšanās laikā nostrādās pareizi, taču viss izdevies nevainojami.
Tērps bija ļoti svarīga Latvijas pārstāves spilgtā priekšnesuma sastāvdaļa un tādēļ arī kļuva par zīmīgu, atpazīstamu laikmeta liecību. Kleita savu pirmizrādi kā muzeja eksponāts jau ir piedzīvojusi – tā trīs gadus bija eksponēta Latvijas valsts simtgadei veltītajā muzeju kopizstādē “Latvijas gadsimts”, kas noslēdzās šāgada maija beigās. Tas bija viens no pamanāmākajiem un skatītāju iemīļotākajiem eksponātiem izstādes sadaļā par Latvijas atgriešanos Eiropā pēc neatkarības atjaunošanas. Marie N uzvara Eirovīzijā 2002. gadā bija viens no svarīgiem mirkļiem, kas, līdzīgi kā Latvijas sportistu uzvaras vai citu jomu profesionāļu panākumi, raisīja īpašu saviļņojumu un pārliecību par Latvijas cilvēku varēšanu sasniegt starptautisku atzinību. Jāatgādina, ka ne tikai kupli apmeklēta, bet arī ļoti sirsnīga bija Marijas Naumovas un viņas komandas sagaidīšana Doma laukumā Rīgā pēc uzvaras konkursā. Tādējādi muzeja krājumā iekļautais dāvinājums ir liecinieks gan tobrīd svarīgam vēsturiskam notikumam un Latvijas mākslinieces panākumam, gan reizē arī stāsta plašāku stāstu par Latviju pasaulē jaunās tūkstošgades sākumā.
LNVM ir lielākais muzeja krājums Latvijā, kas aptver visu zemes un tautas vēsturi kopš pirmo iedzīvotāju ienākšanas Latvijas teritorijā. Muzejs aktīvi dokumentē arī mūsdienu un nesenās vēstures notikumus, lai nākamās paaudzes varētu turpināt pētīt un vēstīt stāstu par Latviju un latviešiem pasaulē. Marijas Naumovas Eirovīzijas uzvarētājas kleita muzeja krājumā piepulcēsies tādiem nesenās vēstures lieciniekiem kā Latvijas vēstnieces Annas Velēdas Žīgures vakarkleita, kas vilkta pieņemšanā pie Somijas prezidenta 1994. gadā, Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja Kārinas Pētersones lietišķajam kostīmam no deviņdesmito gadu sākuma, kas vilkts Latvijas uzņemšanas UNESCO pasākumā 1991. gada 14. oktobrī un Dānijas karalienes Margrētas II vizītes Latvijā pasākumos 1992. gadā.
Muzejs ar pateicību pieņem dāvinājumus, kas palīdz veidot mūsu kultūras atmiņu bagātu un daudzšķautņainu.
Kontaktpersona:
Astrīda Burbicka
LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja,
tel. 67221357, 26341556,
e-pasts: astrida.burbicka@lnvm.lv
www.lnvm.lv
emuzejs.lnvm.lv
_________________________
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā – rekonstruētajā Rīgas pilī – muzejs plāno atgriezties 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.