Džemma Skulme bija viena no ietekmīgākajām personībām Latvijas kultūrā. Kā arī bija politisko notikumu avangardā Latvijas trešās atmodas laikā.
Viņai rūpēja Latvijas kultūra, Latvijas valsts un Latvijas tauta. Vienmēr – gan tad kad viņa bija Mākslinieku savienības valdē un vadībā 20.gs. septiņdesmitajos, astoņdesmitajos un deviņdesmito sākumā, gan tad, kad bija “vienkārši MĀKSLINIECE”. Pat sava mūža pēdējos gados viņa bija kā sabiedriskās domas rupors, kas nozīmīgos notikumos ar savas domas un vārda spēku tika aicināta teikt savu vārdu par Latvijas kultūras procesiem. Pat līdz sava mūža pēdējam posmam komunicēja Facebook lapā un dalījās ar cilvēkiem par saviem iespaidiem par vērtīgāko mūsu kultūrtelpā.
Džemmas Skulmes asais prāts, cēlā stāja, izcilās oratores spējas, dziļais cilvēcīgums un dzīves pieredze, kas izpaudās viņas teiktajā, cēla mūsu nācijas pašvērtības izjūtu un iedvesmoja ikvienu, kas dzirdēja viņas gudri teiktos vārdus. Šķiet, viņas gleznotās kariatīdes bija viņas alter ego – staltas un stipras sievietes, kas cēli notur likteņa uzliktu nastu. LIKTENS un DIEVA jēdzieni ieskanējās arī pēdējo gadu Džemmas Skulmes intervijās. Viņai liktens bija lēmis bagātu un garu, taču nemaz ne vieglu mūžu; piedzimt mākslinieku ģimenē – kā izcilās latviešu pirmās sievietes – tēlnieces Martas Skulmes un gleznotāja Oto Skulmes meitai; bērnību pavadīt mākslas pasaulē, tēta burvīgajā scenogrāfijas un teātra vidē; kļūt par mākslinieci un Latvijas mākslas procesu vadītāju sarežģītajā padomju okupācijas laikā; piedzīvot lielu mīlestību kopā ar otro dzīvesbiedru mākslinieku Ojāru Ābolu; izaudzināt divus bērnus un rūpēties par savu ģimeni līdz pat mūža galam. Un vienmēr līdzās bija viņas spēcīgā māksla, glezniecība, radīta ar stipru, impulsīvu žestu un krāsas izjūtu. Tautas etnogrāfiskais mantojums, nacionālas vērtības, sievietes ētiskais un garīgais spēks pāri laikiem bija viņas mākslas kodols. Tagad arī māksliniece pati ir pāri laikiem.
Teksta autore:
mākslas zinātniece Elita Ansone
Dziļā cieņā, pateicībā, mīlestībā un sērās -
Latvijas kultūras saime,
Rīgā, 2019. gada 11. novembrī.