JRT virtuālās ekskursijas atklāšanas pasākums
„Jaunā Rīgas teātra pārbūve tiek risināta jau labu laiku, un man ir patiess prieks, ka šis projekts ir izkustējies un pārskatāmā nākotnē nams Lāčplēša ielā iegūs pavisam jaunus vaibstus. Jaunā Rīgas teātra aktieri daudzu pasaules valstu teātra ēkās, kā arī netradicionālās norises vietās, apliecina Latvijas kultūras izcilību. Mākslinieki ir pelnījuši strādāt modernā teātrī ar atbilstošām mēģinājumu zālēm un tehniskajām telpām. Pēc virtuālas paviesošanās sapņu teātrī varu viennozīmīgi apgalvot, ka pārbūvētajās telpās ikviens varēs sajust Eduarda Smiļģa īpašo garu un jutīsies daudz ērtāk un mājīgāk,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.
Tikmēr VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimans norādīja, ka šajā laikā ir paveikts viss nepieciešamais, lai varētu dot simbolisku startu būvniecības uzsākšanai.
“Pirmkārt, MK piešķīra papildu finansējumu – 8,4 miljonus eiro, to ieguvām, pārskatot un pārplānojot citu būvniecības projektu budžetus, bet vēl 2,1 miljonu eiro plānojam iegūt no energoefektivitātes programmas. Otrkārt, ir noslēgts būvniecības iepirkums, kura rezultātā tiesības īstenot projektu ieguva “RERE Būve 1”,” informēja Neimanis.
Viņš arī piebilda, ka būvniekam ir uzticēta liela atbildība būvēt vienu no modernākajiem teātriem Eiropā, turklāt šis ir viens no VNĪ pārmaiņu programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” projektiem. Tas nozīmē, ka VNĪ īpaši pastiprinās darbu norises kvalitāti visā būvniecības gaitā.
“Mēs lieliski apzināmies savu lomu šajā projektā. Mūsu prioritāte ir nodrošināt raitu procesa virzību, kas palīdz veiksmīgi tapt nākotnes teātrim. Izstrādājot teātra projektu, Zaiga Gaile iedziļinājās teātra specifikā un ņēma vērā visu svarīgo, kas teātrim nepieciešams. Tagad mūsu uzdevums ir to īstenot dzīvē,” pauda Gruškevica.
Viņa arī piebilda, ka pašlaik līdztekus tam, ka ir atrasts gan finansējums, gan būvnieks, notiek arī teātra tehnoloģisko risinājumu, iekārtu, mēbeļu un citu risinājumu modernizēšana un aktualizēšana atbilstoši lietotāja, proti, JRT prasībām.
JRT projekta budžets ir 29 miljoni eiro, no tā būvniecības budžets ir 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.
JRT projekta autori ir pilnsabiedrība "Zaigas Gailes Birojs un Partneri". Atbilstoši iecerēm JRT izmantoto telpu apjoms gandrīz divkāršosies – no 5146 m2 uz 9’767,1 m2, turklāt papildus plānota pagalma labiekārtošana 649,2 m2 platībā.
Savukārt kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles – lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā – 175, lielajā “Black-box” zālē – 240, mazajā “Black-box” zālē būs 100 sēdvietu. Paredzēta vieta teātra kafejnīcai un bērnu istabai. Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles – lielā mēģinājumu zāle 282 m2 platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 m2 un 126 m2 platībā.
Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu “Radošais stāvs”, tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai. Savukārt pagraba stāvā būs moderna darbnīca.
VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā “100 adreses Latvijas simtgadei’’, aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”,
Korporatīvās komunikācijas daļa
E-pasts;komunikacija@vni.lv
